Līdz ar novembra beigām, ziema ir nomainījusi pavasari. Neko jau tas nemaina. Visu nosaka ūdens un gaisa temperatūra. Jāatzīst, ka tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu un jaunie ietērpa materiāli palīdz pagarināt sezonu vai drīzāk savienot sezonas. Novembrī vēl bijusi sessija, kad ar jauno ION 6/5 hidru būtu bijais auksti. Bet vājais punkts ir un paliek pirkstu gali… Sērferiem ir pieejami tagad 6mm pirkstaiņi un auksti nav pat pirkstu galiem Bet vindsērferiem ar tādu 6mm cimdu bomi noturēt neizdosies vairāk par 20 min. Pagaidām labākais, kas man strādā ir DaKane Cold Water Mitt 3mm. Tie ir dūraiņi, kuriem uz plaukstām nav neoprēns, bet plānāks materiāls un rokas tāpēc mazāk piedzenas (gurst). Te var uzskatāmi redzēs plaukstas iekšpusi:
Svarīgi lai cimdi ir vienu izmēru lielāki, lai nenospiež asinsriti rokām. Ir vēl variants vilkt plānus pirkstaiņus un pa virsu trauku mazgātāju gumijas cimdus, līdz galam šī versija nav iepatikusies. Sajūta, ka dūraiņos siltums labāk akumulējas.
Manām 4.2 un 4.7m2 dakrona burām ir jau 3.5 gadi, līdz ar ko tās ir morāli un fiziski novecojušas. Jo īpaši daudz lietotā un divas reizes lāpītā 4.7m2 bura. Jāatzīst, ka nevaru iedomāties citu buru, kura tika labi un uzticami kalpotu kā mana Super Freak Maui Edition. Tāpēc veicu pasūtījumu identiskiem burām, tikai citās trakās krāsās. Gluži identiskas tās nav, bet tāpat kā manām esošajām 3.7 un 5.3 burām, vidējais logs būs no SlamLam materiāla, nevis mīktā un staipīgā PVC.
Pēdējā mēneša laikā sanācis burāt šur un tur. Gan Kaipēdā, gan Akmenragā, gan Pāvilostā. Bet fakts paliek neapstrīdams, ka šis gads ir pagājis bez nevienas spēkošanās iespējas. Nav bijušas sacensības nevienā no Baltijas valstīm. Lietuvā parasti ir čempionats un Milk&Blood sacensības. Igaunijā šogad bija domāti divi posmi – Vānā un Ristnā. Latvija palika šogad bez sacensību organizatora un Burusports apņēmās rīkot Latvijas čempionātu. Sacensības nenotika nepietiekamu (neapmierinošu) laikapstākļu dēļ. Tāda smuka un stabila prognoze nebija nevienā no iepriekšminētām valstīm. Varbūt pārāk ideālus apstākļus gaidam? Bet tas ir pašsaprotami, ka gribam to labāko.
Klaipēdā sanāca burāt otro reizi un supot jau trešo. Burātāji bijām tikai divi, Ingvars un es. Vējš diezgan ķērās aiz krasta un moliem, līdz tuvākā mola galam bija tāds negisējošs režīms. Viļņi bija atkārtoti satriecoši un smuki sāka veidoties jau pie dzeltenās pieņemšanas bojas. Šoreiz līdz biju paķēris GoPro kameru ar Backy stiprinājumu. Biju pat uzlādējis :) Te saliku vienkopus pāris kadrus. Grūti saprast reālo viļņu izmēru, jo platais leņķis viļņus nolīdzina. Bet pēc ātruma kāds progresē braucot pa vilni to var nojaust un arī to, ka īsti stabili nejūtos topturā tādā ātrumā :)
Melnrages Molas Backy + GoPro from Krisjanis Tutans on Vimeo.
Svinīgajā Latvijas dienā, 18.novemrī, četri burātāji novācāmies Akmenragā. Vēju solija stipru, bet virziens no dienvidu puses un pat nedaudz uz austrumiem. Šāds virziens pat Akmenragā bija par daudz no krasta. Līdz ar to viļņi neveidojās, bet kaut ko sakarīgāku varēja atrast tuvāk pie bākas. Te zemāk Santas un Žeņa īsfilmas projektiņš par to dienu 9 min. garumā. Mani var redzēt ar zaļo 4.7m2 buru. Pašas beigās kadri no Ragaciema, kur gan es nepiedalījos.
LATVIAN WAVES from Jevgenijs Lat161 on Vimeo.
Pēdējo reizi ūdenī kāpu 26.novembrī, pūta izcils Pāvilostas virziens RDR, kav vēlāk nedaudz vairāk iegriezās rietumā. Vējš pietika, lai burātu ar 4.7 un lielo dēli. Diezgan viegli bija zaudēt augstumu, jo viļņi nāca 45 grādos pret krastu un arī straume bija paliela. Pāris gadus nebiju izmantojis masta stiprinājumu savai GoPro kamerai, ar kuru var dokumentēt sevi no priekšpuses. Zemāk variet redzēt Backlop domumentāciju.
