Mūsu aukstākais ziemas mēnesis februāris, aizvadīts tā, kā tas būtu jau aprīlis. Neskatoties uz to, biju Rīgā un piedalījos Latvijas čempionātu ziemas vindsērfingā. Ja agrāk bija jābrauc uz Rietumkrastu burāt pa viļņiem, tad tagad ir jābrauc uz Rīgu – Ķīšezeru, lai burātu pa ledu.
Tā kā ar klasisko ledus dēli nebiju burājis jau sen, teiksim kādus 3-4 gadus, tad mana interese piedalīties Latvijas čempionātā bija liela. Šoreiz tēvs manu mājas darbu izdarīja un saregulēja klasisko orandžo T2 ledus dēli speciāli šim pasākumam, jo iepriekšējais mēģinājums 2012.gada martā Lilastes ezerā ar neregulētu dēli beidzās ar vēlmi par sacenšanos. Neskatoties, ka dalības maksa bija uzlikta visai augsta 25E (35E ne LVA biedriem), uz sacensībām pieteicās 19 dalībnieki PRO un tautas klasē. Pārstāvētas trīs valstis – Lietuva, Somija un Latvija.
Pirmā diena bija tāda vairāk izrādīšanās raidījumam TE pilnīgā bezvējā, jo pat ar 7.6m2 kambera buru pa izcilu ledu uz priekšu gāja tikai pumpējot. Savukārt otrā diena, 15.februāris, bija izcila vēja ziņā un aizraujoša gan dalībniekiem, gan skatītājiem!
bildes Dagnis Bricis.
Piedalījos tikai slaloma disciplīnā, turklāt Downwind slalom. Kursa distanci atstāju lielu vīru ziņā. Tā kā sacensību trasē man gāja necerēti labi, sacentos līdz ar profiņiem, kuri pārsvarā brauca ar kamberu burām. Pats lietoju savas jaunos Superfrīkus 5.8 un 5.3. Iepriekšējā dienā notika atlases braucieni, kuru rezultātā tiku pirmajā no trim grupām ar pēdējo starta pozīciju.
Pirmajos startos izdevās pat nedaudz paspējoties ar Latvijas un Eiropas čempionu FW, tāpat arī daudzkārtējo ledus čempionu Jāni Preisu. Distancē kopā bija 5 markas ap kurām bija jātaisa pavēja pagriezieni, kopā viens starts aizņēma apmēram 2 min. Jāatzīst, ka vislielākā ziepe bija pie pirmās bojas, kad visi bija nejēgā ieskrējušies un tad vienā čupā metās taisīt poverdžaibu. Sadursmes neizpalika, ja kāds nomīza un samazināja ātrumu pirms pagrieziena. No pirmās atlases grupas man bija tas gods piedalīties visvairāk sadursmēs.
Vienā startā biju ieslēdzis Endomondo. Grafikā uzskatāmi var redzēt distanci un to kā es pēc trešās markas saskrienos. No visiem pārdzīvojumiem neizslēdzu šo uzparikti un nevar redzēt trasē pavadīto laiku, bet redzams, ka maksimālais ātrums bija 42.8km/h un distances garums 1.34km ar atgriešanos līdz startam.
Bija protesti gan no manas puses, gan pretēji. Bet otrā vieta pavisam negaidīti man pienācās. Te rezultāti. Paldies Jēkabsonam, Krauklim, Jānim un Dagnim!
Pirms sačiem intereses pēc pamēģināju notestēt kādu ātrumu var sasniegt ar šīm četrām slidām. Izrādās, ka 65km/h jau liekas ātri un bīstami.
Ātrumu nofilmēju arī ar GoPro un Backy Mount stiprinājumu. Video beigās redzams cik nepatīkami, ka no pretējās puses iepūš vējš un ir gandrīz neiespējami apgriezt buru. Seko kritiens :)
Par cik nākamajā dienā spīdēja arī saule un vējš saglabājās, uzmeklēju savu veco frīstaila ledus dēli, kuru nebiju lietojis kādus sešus gadus. Aizraujošs pasākums, safilmējām arī kaut ko, paldies Dagnis.
Diemžēl sniegs jau sen kā vairs nav un tā arī neizdevās izbraukt šogad ar snowsurf, bet Žeņa tikko publicējis savus piedzīvojumus piemājas akvatorijā.
Just Different from Jevgenijs Lat161 on Vimeo.
Dagņa Briča Google bilžu albūms no ziemas vindsērfinga čempionāta Ķīšezerā, spied TE.
Ivo Blūma mierīgā video versija par sacensībām Ķīšezerā.
Internetā pavīdēja arī Windsurf.lv piedzīvojumi uz ledus Daugavā, video izpelnījās pat Continent7 atsaucību.
SUP sezona joprojām nav beigusies, mirklis no pagājušās nedēļas nogales Palmu līcī. Skaista kompozīcija, autors Laura Zvejniece.
Esmu atjaunojis arī savu second hand inventāra sarakstu, varbūt kas noder arī tev: http://lat168.lv/for-sale/
