Estonian champion for the first time!

Septembris noteikti ir Latvijas mēnesis. Kā ziņo Jurģis no Tenerifes, vējš tur nav manīts divas nedēļas, toties var sērfot bez buras. Tepat Latvijā un Igaunijā, esmu burājis jau 6 reizes kopš iepriekšējā ieraksta. Sekojošā bilde apstiprina manis teikto.


Pēc kārtīgi noburātām dienām Ristnā un tepat R-krastā, mans ķermenis jūtas saguris. Slimums piezadzies, šovakara saulrieta sessiju izlaidu. Bija iespēja pavērot tēvu beidzot no krasta. Krastā stāvot laiks likās pavēss un arī vecmeiteram Uldim rokas jau sala.

Pašā septembra sākumā, klasiskas divas burāšanas dienas mums piedāvāja Pāvilosta. Komplekts parastais – 87l dēlis un 5.0m2 bura. Visiecienītākā nodarba šādos apstākļos – Backloop nosēdināšas slīpēšana. Pieredzi krājot, arvien lielāka statistika nosēdinātos Backloop, varētu būt nu jau pat 50%. Šīs abas dienas, pa 20 min. katrā sesijā, notestēju savu jauno GoPro kameras stiprinājumu Backy Mount. Izmantoju Backy Mount piestiprinātu Jurģa trapecei, kurai beigu beigas pārrāvās āķia striķis. Te feinākie skati no ūdens, ceru ka nedaudz sajutīsities tuvāk man :)


Un te vēl pāris smuki kadri no Anetes skatu punkta:


Viss bilžu kopums Picasa Web Albūmā:

Un links uz bildēm: spied šeit.

Cik man ir nojauta, mans jaunais 2013.gada QUAD 87 dēlis kopā ar manu jauno aizraušanos SUPu, jau nākamās nedēļas sākumā ir Rīgā. Ja runā par Stand Up Paddle, tad 9.septembris bija līdz šim mana labākā SUP sessija. Vējš kā reizi bija beidzies un kādu stundu vai divas saglabājās līdz pat 1.5m lieli viļņi. Kā jau iesācējam, sanāca nodurt purnu un krist vairākas reizes. Bet mācīšanās process ir FUN.

Interesantākais pēdējā laika ceļojums – Hijumā salas apmeklējums. Līdz ar mājvietu Pāvilosta, uz Igauniju sanāk doties retāk. Šogad šī bija pirmā reize neskartajā Hijumā salā un burāšanas mekā Ristna. Kad sacensības izsludināju, biju Rīgā, bet inventārs Pāvilostā. Prognoze pēkšņi bija pamainījusies un dominēja  vairāk dienvidu virziena vēji, nevis kā iepriekš solīts rietuma.

Tā kā Dagnis ir pilnīgi vienmēr gatavs doties 7 stundu ceļā uz Ristnu un viņa inventārs arī mitinājās Pāvilostā, tad loģistika tika veiksmīgi noorganizēta. Ar mums ceļā devās arī stiprākā viļņu burātāja – māsa Gundega. Dagņa spēkratu nopakojām ar sešiem dēļiem uz jumta un neskaitāmām burām salonā.

Ceļu mērojām jau iepriekšējā vakarā pēc darbiem. Cierējām uz prāmi 23:00, kas nozīmēja, ka galā varējām būt pēc vieniem naktī. Veiksmīgi sarunājām naktsmājas pie Aalara, 10 min. attālumā no Ristnas. Kad ieradāmies, gan tiesneši, gan paši braucēji jau bija pilnās burās. Dagnis draugiem uzticēja ķimeļu uzlējumu un mēs devāmies pie miera blakus šķūnī, kur igauņi netrokšņoja, bet gaisa temperatūra ne par grādu neatšķīrās no ārā esošās :)

Ausa rīts un gaiss iesila. Spīdēja saule un sacensību vietā bija rosība. Rosība divreiz lielāka kā allaž, jo vienā dienā, 14.septembrī, norisinājās ne tikai vindsērfinga Igaunijas viļņu čempionāts – EMV, bet arī kaitborda Igaunijas viļņu čempionāts  – Lokahi. Ja mēs vindsērfingu bijām ieradušies pārstāvēt 3 cilvēki, tad latvieši kaiteri bija pārāki, kopskaitā astoņi!


Uz Igaunijas čempiona titulu cierēja 9 burātāji no Igaunijas un Latvijas. Spekoties sākām plkst. 12:30. Man tika piešķirts otrais starts, spēkiem mēroties nācās ar Robertu Koppelu. Konkurentu īsti nenovērtējot un pie apstākļiem nepierodot, zaudēju savu pirmo startu un izkritu no Single eliminācijas. Pirmajā startā devos ar lielo dēli 87l un 4.7m2 buru. Hīta garums bija 10 min. Tika vērtēti 2 labākie viļņi un divi labākie lēcieni. Ar viļņiem Robertu biju pieveicis, bet diemžēl offshore apstākļos Backloop nepavisam nepadevās. Biju pieradis lekt pārāk uz priekšu, nevis pretvējā.

Kamērs Single eliminācija turpinājās, bija iespēja apdomāt un doties patrenēties ar jau mazo 79l dēli un 4.2m2 buru. Tā es starp kaitbordu sacensībām, kas norisinākās kreisajā pusē un vindsērfinga, kas norisinājās pa labi, mēģināju pierast offshore apstākļiem. Viļņi palika lielāki un lekt palika līdz ar to vieglāk. Kārtējo reizi konstatēju, ka divu spuru dēlis darbojās daudz labāk offshore apstākļos.

Double eliminācijas mērķis – tikt līdz Igaunijas augstākajam titulam – čempionam. Tā nu sākām cīņu ar Dagni, ar Kaasiku, Kristianu, ar Peniju līdz sastapos at Single eliminācijas uzvarētāju Robertu. Jau pusfinālā ar Peniju izmantoju savu jauno ieroci – 3.7 SF ME koši zaļā krāsā. Pusfināls un fināls ilga 12 minūtes. Finālu nobraucu ļoti labi. Lēcieni sanāca augsti un viļņus apstrādāt biju jau iemanījies. Sanāca arī Aerial. Tā kā Roberts bija Singla uzvarētājs, nācās finālu pārbraukt. Tad nu gan vēja stiprums jau bija sasniedzis 20 un vairāk metrus sekundē un lēcieni palika vareni bailīgi un nekontrolējami. Nosēdināju tikai vienu paaugstu Forwardloop un desmitajā minūtē, kad bija palikušas divas minūtes līdz beigām, sēdinot Backloop, salauzu mastu vairākās vietās. Laikam par daudz vējā un par neizturīgu masts. Paldies latviešu kaiterim, kas mani aiz līša izvilka krastā. Biju jau samierinājies ar 2 vietu…, tomēr mans sniegums pirmajās 10 minūtēs jau bija pārāks par Robertu!!!


Vējam pieņemoties spēkā, pieņēmās arī lieus. Bilde raksturo situāciju.

Somu viļņu prognoze itameriportaali.fi statistikā parādīja viļņus līdz pat 4.5m sacensību dienas vakarā!

Pirmās trīs vietas – Krišjānis, Roberts un Penijs. Roberts patiesībā kādus divus gadus nebija manīts uz ūdens tāpēc arī nedaudz nenovērtēts. Viņš ir labs viļņos un viņam ir stabili un ievērojama augstuma lēcieni! Roberts ir gatavs braukt un piedalīties Latvijas čempionātā.


Gugai diemžēl nācās piekāpties spirākajai Igunijas pārstāvei Kadriai Hirversaarai, kuru uz viļņiem varēja sajaukt ar dažu stiprā dzimuma pārstāvi. Lai redzētu visus rezultātus, spied šeit.


Bildes no sanesību dienas un pāris no nākamās – sestdienas rīta. Bildēja Guga un Dagnis:

Un links uz bildēm: šeit.

Latvieši svinēja dubultuzvaru! Arī Dzintars Aulmanis godam pārstāvēja Latviju un kā pirmo sasniegumu savā karjerā nu var ierakstīt Igauņu viļņu čempionā titulu kaitbordā. Dzintars aiz sevis atstāja vēl 18 kaiterus. Latviešu tēlnieks, kurš dzīvo Igaunijā, bija izstrādājis unikālu kausu, kurā iestrādāts akmens no Ristnas. Tāds kauss tagad izdaiļos Dzintara mājokli. Kā arī balvā no Igaunijas mobilā operātora EMT, saņēma jauno Samsung Galaxy tabletes datoru.


Kauss tuvplānā.

Labi, ka kaiteriem bija noorganizēts afterpārtijs, kuram mēs par attiecīgu samaksu pieslēdzāmies. Kempingā Kalana, kas ir 15 min. attālumā no Ristnas, ieturējām vakariņas, iegājām pirtī, padzērām alu un atradām naktsmītnes.

Kā laba opcija naktsmājām braucot uz Ristnu, ir Kalana kempinga būdiņas. Vienīgā apkure gan ir elektriskais sildītājs, kurš ir gluži lieks, ja ārā ir vētra un elektrība pazūd. Kempings un daba ap to līdzinās kādam skandināvijas nostūrim.


Bilde “Labrit!”


Te pāris kolāžiņas pa kempinga teritoriju ieskatam.

Pirts ar skatu uz jūru.

Kā uz prāmja tiek pārvietoti Penija suņi Česī un Makī.

Igaunijas čempions ir noskaidrots. Lietuvas čempions arī. Izrādās, ka abi čempionāti norisinājās vienā dienā, tikai katrs savā Baltijas malā. Tad sākam gaidīt labvēlīgu prognozi Palmbīčam ar DR virziena vēju. Sekojiet informācijai roadexwave.lv un tikmēr variet aplūkot čempionāta kreklu tapšanas procesu.


Kā arī turpiniet sekot kārtējam PWA viļņu posmam, kas norisinās Dānijā, Klitmillerā – Cold Hawaii PWA World Cup, oficiālais blogs. Labākais gan jau ir noskaidrots, tas ir neviens cits kā Filips Kosters. Bet nākamās dienās sekos supersessijas un citas sacensības. Kā jauninājums šajos mačos ir Live scoring system, kas piedāvā tiešsaistē vērot kā tiesneši vērtē dalībnieku sniegumu, te video par to:

Noslēgumā nedaudz jautrības, Olivers ar savām zeķītēm.


Par burāšanu Sārnatē un 19. kilometrā pēdējās dienās, nākamajā ierakstā.

Comments are closed.