Cik atminos, šis bija pēdējais laiskās vasaras izbrauciens, pirms pievērsos vairāk vai mazāk darba nedēļas grafikam. Man laikam to vajadzētu saukt par laisko gadu, jo kopā bija man iespēja nestrādāt 11 mēnešus un pilnībā nodoties vēja ķeršanai un dažādiem citiem jaukiem notikumiem. Tā kā bildes bijām sataisījuši tūkstošiem un darbs vairs negaidīja, šis ieraksts neplānoti aizķērās manā datora dzīlēs.
Tas bija pērnā gada rudens sākums, pirmās oktobra dienas. Tika izsludināts Igaunijas viļņu čempionāts. Tā kā prognoze solīja vēju vairākas dienas pēc kārtas un brīvs laiks bija gan man, gan manai jaunajai foršajai sievai Anetei, kurbulējām mūsu pārbaudīto Eiropas tūres VW busiņu un devāmies ceļā. Kaut arī bija jau oktobris, zem 10 grādiem temperatūra nekritās un dzīvošanai izmantojām metru plato gultu. Tas pats attiecās uz ēst gatavošanu, iztikām ar Portugālē iegādāto saliekamo galdiņu. Ceļā, protams, arī devās mūsu uzticamime darugi Mulis un Bigis.
Pirmās dienas vēju solīja ap 10 m/s un vairāk no jūras kā ierasts, rietumu virziens. Pa ceļam, igauņi mūs pārsteidza ar divām pases kontrolēm. Viņi mūs pārsteidza arī ar pilnīgi jauniem, mazāka izmēra prāmjiem un, protams, Eiro valūtu. Igauņiem ir daudz kas tāds, kas mums nav, bet galvenais – sērfa paradīze Ristna. Pirmajā dienā bija ieplānota vakara sessija. Vakara sessiju nedaudz saīsināja kāzuss ar busa aizmugurējo riepu, kas pārsprāga kādus 10km pirms pašas paradīzes. Neskatoties uz to, izdevās līdz pašai vakara tumsai padzenāties ar 4.7 un 79l dēli.
Anete mani lutināja! Kad burāju, mani bildēja. Kad biju krastā, gatavoja ēst. Paradīzē paradīzes apstākļ :) Visi apkārt šķita kā pasakā. Arī igauņi ar katru mūsu satikšanos, paliek arvien viesmīlīgāki. Ļoti izpalīdzīgi. Piedāvāja arī naktsmājas un nesaprata kā mēs varam atteikties. Suņus kā parsti laidām pastaigā brīvsolī. Jau pirmajā naktī šie aizvandījās pamatīgi. Viens atgriezās pa nakti, otrs tikai rīta pusē. Zinot arī, ka Hiijumā ir droši, vienmēr pastāv satraukums un pāriet tikai tad, kad suņi ir mājās!
Otrā diena man izvērtās tāda kā testa diena. Pūta atkal R virziena vējš, sākumā stiprāks, bet visu dienu ap kādiem 10m/s. Sāku ar Penija jauno 2012 Fanatic Quad 73l dēļa testu. Dēlis patika, bet izmērs daudz par mazu priekš šādiem apstākļiem un arī konstatēju, ka tik maza tilpuma dēli vispār sev nevēlos. Turpināju ar savu karēvi Tabo Da Curve 79, kurš ir pabijis daudzās Eiropas sērfa mekās un pat bijis divas reizes Tenerifē. Pie šī dēļa biju pieradis kā pie istabas čībām. Kad vējš nedaudz pierimās, ņēmu nākamo, tas bija Dagņa RRD quad 92l. Salīdzinoši lēns dēlis, bet pateicoties viņam uztaisīju savu pirmos sakarīgos Gu Screw. Šādā pilnā burāšanas dienā sanāca pavadīt 4 stundas.
No Latvijas Igaunijas čempionātā varēja startēt 3 labākie. Daudzi šo iespēju laida garām un pēc ieņemtajām vietām Latvijas kausā, uz sacensībām ieradās Dagnis un Rūdolfs. Rūdolfs paspēja arī uzburāt arī dienu pirms sacensībām, savukārt Dagnis ar paškūpinātu speķi ieradās ap pusnakti.
Nākamās dienas jau nāca ar daudz stiprāku vēju, līdz par 20 m/s un pareizo Ristnas virzienu – DR. Tā bija čempionāta diena. Uz starta mēs bijām salīdzinoši maz, kopā 8 cilvēki. No kuriem 3 latvieši :) Tādi labi braucēji kā Taavi nemaz nepiedalījās…personīgu iemeslu dēļ. Iespējams, ka dalībnieku skaits bija arī mazāks, jo Igauņi pirmo reizi bija izveduši B līgas sacensības. Un ne tik stipriem braucējiem vairs nebija nekāda interese cīnīties ar pašiem labākajiem. Sacensības bija salīdzinoši grūtas un ilgas. Vējš bija par daudz. Lietoju savu SF ME 4.2m2, pretēji Igauņi brauca gan ar 3.5, gan 3.7. Vējš bija ļoti no krasta un ar mazu buru varēja arī rasties lielas problēmas. Bija iespēja taisīt super augstus Backloop, tāpat arī Pushloop. Bija reizes, ka Pushloop sanāca perfekts, bija reizes, kad rotācija vispār nesākās. Šķiet, ka pie vainas krasta vējš.
Inventāram šī diena nebija medus maize. Tika salauzts pilnīgi jauns CAAS 370 masts, uzskēju uz viena no lielajiem akmeņiem un manā leģendārajā Da Curve 79 dēlī bija parādījusies ļoti nopietna plaisa!
Par pašām sacensībām un tiesāšanu. Tika izvesta Double elimination atlases sistēma. Jāatzīst, ka mēs neesam vienīgie, kuriem klibo tiesāšanas sistēma. Lai nu kā, finālā zaudēju Penijam. Atkārtotajā finālā laikam morāli biju satriekts, varbūt noguris, un Igaunijas čempionātu titulu tā arī neizdevās iegūt. Šogad jābūt man labākam par galvas tiesu, lai zobos varētu sakost 1 vietas medaļu. Ļoti patīkami biju pārsteigts par Kristian Kiisk sniegumu, kurš ieņēma godalgoto trešo vietu. Cik saprotu, viņš kādus 2 gadus nevarēja pilnvērtīgi burāt dēļ kājas traumas, bet nu ir atgriezies par visiem 100%.
Vietu sadalījums:
1. Ain Härmson EST0
2. Krisjanis Tutans LAT168
3. Kristjan Kiisk EST797
4. Erno Kaasik EST2
5.-6. Rudolfs Kruklis LAT96
5.-6. Alar Vaarak EST117
7.-8. Arbo Arrak EST10
7.-8. Dagnis Bricis LAT129
Rūdis tika atzīts par labāko supersesijā, kas norisinājās uzreiz pēc sacensībām!!!
Uzreiz pēc sacensībām uz apvāršņa parādījās saulīte un laiks bija pasakainai vakara sessijai. Nu vairs mocīties nebija vērts un varēja izmantot 3.5m2 Fire buru. Perfekti DTL apstākļi, žēl vienīgi, ka tik labi viļņi mums ir tikai ar tik ļoti stipru vēju. Pašās beigās Rūdolfa kardāns neizturēja lielo slodzi un aizņemtais Jurģa dēlis un dzltenā bura pašķīrās. Šādos apstākļos ir ļoti viegli dēli aizsūtīt uz Zviedriju. Kopīgiem spēkiem tomēr visu izglābām un ar to arī sessiju varējām beigt.
Vakarā laipni tikām uzņemti Alar mājā, kas ir kādus 10km attālumā no Ristnas dziļi mežā. Guļbaļķu māja ar pirti un daudz igauņiem, un pat interneta pieslēgumu :)
Salīdzinoši pret iegūtu, breuciens bija par velti. Lielākās izmaksas sastādīja degviela un prāmja biļetes, pārējie bija sīkumi.
Pa 4 dienām paguvām sabildēt tūkstošiem bildes. Tās atlasot, sanāca 5 albūmi:
- Pirmā diena: spied šeit.
- Otrā diena: spied šeit.
- Trešā diena, Igaunijas čempionāts: spied šeit.
- Trešā diena, vakara sessija: spied šeit.
- Ceturtā diena: spied šeit.