+4, 25m/s, 4.january, Ristna

Daudziem tas liekas neprāts, savukārt mums visiem trijiem ir gluži citas domas. Tie trīs esam – Dagnis, Jurģis un es. Ja ir runa par Ristnu, tad Dagnis šķiet, ka ir Nr.1, kurš vienmēr saskata jēgu došanos uz šo kaimiņu salu. Tāpat arī Dagnis mūs pārliecināja, ka 4.janvāris ir jāsāk plkst. 1.30 no rīta, tā lai paspējam uz pirmo dienas prāmi plkst. 6.30. Pašam Dagnim gan bija jāceļās vēl agrāk, vai precīzāk, nebija jāiet gulēt nemaz, jo ceļu mēroja no savām mājām Talos!

Ceļā devāmies ar manu jauno ģimenes auto Audi, pirmais ceļojums ārpus LV. Visa nakts pagāja stūrēšanā cauri Latvijai un Igaunijai. Temperatūra brīžiem bija mīnuss viens grāds un lielākais pārsteigums bija ceļa gabalā no Pērnavas līdz prāmim. Sāka snigt un pūta ļoti stiprs vējš, kas apgrūtināja pārvietošanos diezgan nopietni, vismaz aizdzina miegu. Mēs jau smējāmies, ka būtu interesanti pavilkties ar snovbordu aiz autiņa un tajā pašā dienā paburāt :) Tiesa vēl pa nakti ideja burāt likās pārsteidzoša un neprātīga.

Pa nakti mums arī dzima doma par jaunu biedrību, ar kuras palīdzību varētu virzīt tieši viļnu burātāju kopējās intereses, arī frīstaila. Tiesa bez pieslēgšanās LVA kodolam, bet labāk tos pašus 25Ls no katra dalībnieka sametot kopējā kasē. Vizdrīzāk ka šo ideju attīstīsim un drīz sāksim arī rīkoties.

Vējdēļi uz auto, kad uzbraucām uz prāmja izskatījās vairāk kā snovbordi, jo čeholi bija apsaluši ar sniegu. Uz prāmja atlaidāmies un jau deviņos bijā sērfa mekā Ristnā. Igauņi uz salas bija ieradušies jau iepriekšējā dienā un sērf spotā parādījās tikai ap vienpadsmitiem. Par pārsteigumu mums piebiedrojās divi igauņu profesionāli fotogrāfi, no kuriem viens bija Jarek Jõepera. Izrādās, ka viņi bija ieradušies bildēt tieši burātājus pirmajā 2012.gada vētrā. Jarekam līdz bija 500mm L Canon lēca, kas ir visu burātāju sapnis. Sapnis tāpēc, kā tāda lēca maksā ap 5 tūkstošus latu.

Ūdenī devāmies jau desmitos. Es un Dagnis ar 3.5, bet Jurģis kā stiprākais no mums ar 3.7m2! Pūta ļoti stiprs krasta sānu vējš un bija pamatīga straume. Gaisa temperatūra bija +4 grādi un ūdens temperatūra varēja būt ap +5. Pirms sesijas, samērījām līdz 20 m/s, bet šķiet, ka vējš ar katru brīdi pieņēmās spēkā. Ļoti liela meistarība šādos apstākļos bija iziet jūrā, jo vējš maigi sakot bija par daudz. Par Dagnis nespēja kontralēt savu 3.5m2 buru ar savu svaru. Labi, ka vējš bija salīdzinoši stabils.

Par lēcieniem jau pašā sākumā izlēmu, ka ir jāaizmirst, jo pie tāda vēja stipruma ir jābūt ļoti labai kontrolei pār lēcieniem. Plus visdrīzāk, ka lēciens būs nesekmīgs un nākamais vilnis pamatīgi noskalos. Un beigu beigās šeit visai viegli ir pa viļņiem un straumei pazaudēt inventāru, kurš viegli var aizceļot uz Zviedriju. Man paveicās, bet Dagnim un Jurģim nācās nedaudz arī papeldēt.

Pirms burāšanas ārā likās ļoti auksts, bet pēc pirmajām halzēm ķermenis tā uzsila, ka bija pat karsti. Pirmā reize pēdējā gada laikā, kad lietoju glābšanas vesti! Tā tomēr palīdz arī uzturēt siltumu. Pirkstu gali gan ik pa laikam bija jāatsilda, bet kājas nesala. Rokas piedzinās jau pēc 6-8 halzēm un bija jāatpūšās. Kopā uzburājām kādas 2 stundas.

Šī bija tā reize, ka fotogrāfu bija vairāk kā burātāju :)

Igauņi ieradās ar vairākiem auto, bet ūdenī iegāja tikai trīs – Penijs, Taavi un Jaan. Taavi jau pēc 15 minūtēm nokomentēja, ka viņam tas nav vajadzīgs un savu sesiju beidza :) Cik sapratu, tad 29.decembra sesija ir bijusi baudāmāka, līdzīgiem viļņiem, bet mazāku vēja stiprumu.

Kādas 14 stundas ceļā un 2 stundas uz ūdens, ne mirkli nenožēloju šo ceļojumu. Tik daudz izaicinājumu un adrenalīna reti kad gadās saņemt tik īsā laika sprīdī. Kā arī patīkams apliecinājums savām spējām.

Jurģis plosās ar savu 3.7!

Domāju, ka Dagnim viena no labākajām bildēm, bildēja Jarek Joepera. Biš viļņa kabatiņa :)