Esmu sev pateicis – beidzot pieteik! Neskatoties uz to, ka vējš joprojām pūš, un temperatūra turās plusos. Jāatzīst, ka tomēr maģiskie +10 grādi ir arī baudas robeža. Burāšana pie malas ir jāmet tad, kad sāc izvairīties no kāda manevra, lai neiekristu un šķiet, ka pie +5 grādiem tas ir tīri cilvēcīgi.
Ir sakrājušies 3 stāsti par 3 burāšanas ceļojumiem. Sākšu ar vidējo, kas norisinājās pašās novembra beigās starp Liepāju un Pāvilostu.
Pavisam negaidīti, pēc 3.5 nedēļu gara pārtraukuma, R piekrastē solīja atkal DR virziena vēju un +10 grādus pēc celsija. Turklāt trīs dienas pēc kārtas un visas garajā nedēļas nogalē. Aprīnojamā kārtā visa vindsērfinga sabiedrība bija aktivizējusies un kā jau vējainās dienās sazvanījās un postoja internetā par saviem plāniem un vietas izvēli tuvākajās dienās.
Par labu piektdienas vietas izvēlei krita Liepājas Palmbīčs. Pēc sīkiem darbiem piektdienas dienā, devāmies ar savējiem uz rietumiem un paspējām uz pēdējām divām stundām uz ūdens. Pat necerēju, bet burāt varēja līdz 16.30, laikam jāpateicās saulei, kas aiz mākoņiem dažbrīd parādījās.
Palmbīčā šoreiz ūdens līmenis bija salīdzinoši zems un pie krasta ar vēju bija pašvaki. Iekšā ieiešana sagādāja problēmas. Un viļņi viens pēc otra sitās sejā un ūdens sitās aiz hidrotērpa. Pēc kādiem 10 viļņiem paliek neomolīgi. Bet atrodoties virs ūdens sajūtas daudz neatšķirās no vasaras burāšanas, ja neskaita to, ka viss ķermenis ietērpts gumijā.
Palmbīčā bija jālieto lielie ieroči, Bolt 5.0 un Quad 87. Viļņi bija salīdzinoši mazi, bet pēc tik liela burāšanas pārtraukumu, jebkurā gadījumā tie sagādāja patīkamas sajūtas!
Šī bija ļoti nozīmīga diena mānam progresam, jo izdevās uztaisīt pimo ar nopietnu augstumu Gu Screw. Diemžēl bilde izpaliek, bet sajūtas paliek. Žēl tikai, ka jābojā ir labs vilnis, lai šo manevru pienācīgi uztaisītu!
Kopā ar Jurģi noslēdzām šo sesiju melnā tumsā, Jurģis šajā dienā ūdenī bija veselas 4 stundas! Pēc saviesīgām vakariņām Liepājā, kā buržuji ar 2 auto devāmies uz Pāvilostu, kur nākamās dienas solīja labāku virzienu.
Kopā ar 3 suņiem apmetāmies māsas mājā pie pašiem labākajiem viļņiem Pāvilostā. Savus razbainiekus bijām aprīkojušo ar medību GPS ierīcēm Garmin Astro. Jāatzīst, ka jau pirmajā vakarā mazie bija paņēmuši pēdu pa kādu no Līno sētas caurumiem un dzīvojās pie Spinout sērfa klubiņa :)
Sestdiena mums piedāvāju vidēji stipru jūras vēju, varēja lietot SF ME 4.2m2 un Twin 79. Jāatzīst, ka arī onshore vējam ir savs kičs. Varēja gan lekt, gan pabraukt pa vilni, tiesa gan bija jābūt īpaši izveicīgam, lai vējš neiesistu pa buras pretējo pusi. Bija atkal pienācis laiks pamācīties Show-it uz otru pusi, man neierasto.
Te mans un Jurģa dubultizmantotais vilnis :)
Vakara noskaņa…
Vislielākās cerības tika liktas uz svētdienu, kad solīja vētras stipruma vēju no DR. Vējš šolīja pieņemties spēkā visas dienas garumā, tāpēc sākt burāšanu nevajadzēja atlikt uz pašu vakaru. Pa nakti un no rīta bija mežonīgs lietus, bet uz burāšanu tas rimās. Izmantoju tos pašus ieročus ko iepriekšējā dienā – 4.2 un 79. Vējš bija salīdzinoši no krasta un solītā RDR virziena vietā, pūta DR. Tāpēc nebija ieteicams izvēlēties mazāku buru, jo izbraukšana selgā sagādāja diezgan lielas problēmas.
Tie trakie burātāji bijām kādi 5-6. Augstumu bija grūti noturēt, ik pa laikam vieglāk bija atnākt pa krastu atpakaļ, lai nebūtu jāriskē ar dziļām halzēm jūrā.
Izdevās atkārtot piektdienas veiksmīgo Gu Screw mēģinājumu un arī Anetei to iedokumentēt! Te maza sekvencīte…
Ik reizi pēc kāda jauna manevra izdošanās, parādās daudz lielāks stimuls. Žēl vienīgi, ka sezona beigusies bet tas lielk pelnīt un krāt naudu ziemas ceļojumiem uz eksotikākām zemēm.
Bija arī vairāki neveiksmīgi kritieni, jo gluži vienkārši bija grūti visu lielo uzparikti novaldīt! Backloop mēģināju tikai pāris reizes, spiedu uz Pushloop, ko ir daudz reizes vienkāršāk kontrolēt stiprā vējā.
Arī Jurģis grieza Pushloop, vienīgi kontrole pazūd tajā brīdī, kad rokas nav vairs pie bomja :)
Diezgan nepatīkams, bet ar laimīgām beig;am bija majupceļš. Netālu no Sabiles mūs apsteidz Volvo ar kaiteriem un šiem priekšā nogāzās liels koks, pāri visam ceļam. Anete sākumā pa gabalu teica, ka šos apstādinājuši menti, jo zilas gaismas nožibēja. Izrādās, ka tie bija elektrības stabi :) Paši koku ne spējām, ne vēlējāmies novilkt no ceļa, jo pastāvēja iespēja dabūt notestēt elektrostāvu :) Uzzvanījām 112 un uz nokritušā koka uzsējām atstarojošo vesti un devāmies ceļā.
Bildes no piektdienas, Anete:
Bildes no sestdienas, Uldis T.:
Bildes no svētdienas, Anete:
