Esam atskārtuši, ka kempingu padarīšana mūsu gadījumā galīgi nav slikts risinājums. Esam nobāzējušies Guincho pludmales kempingā un gaidam vēju. Pa nakti no 2 cilvēkiem un autiņu sanāk 18 E, protams, ka suni iešmugulējām bez maksas, to mums pat vārtu sargs ieteica ;) Vakar mums bija kārtības diena, autiņš tika pārkārtots un Anja cīnījās ar mūsu sašmucēto veļu. Esam apmetušies kempingā Orbitur, kas ir liela kempingu ķēde Portugālē. Izskatās, ka arī turpmāk ceļojot apmetīsimies kādā no tiem…
Pašlaik prognoze ir ļoti daudzsološa un izkatās, ka rīt un parīt varētu būt samērā labs pūtiens ar labiem viļņiem. Kopš Tarifas viļņu spota – Los Canos de Meca, nav vēl izdevies paburāt ar vindsērfingu. Te daudzsološā prognoze.
Nedaudz par pagājušajām dienām.
Ļoti iespaidīga bija Sevillas vizīte, vienīgi +38 grādi nedaudz apgrūtināja patīkamo pastaigu. Seviļā katra ēka ir unikāla. Pilsētas, kurās iegriezāmies pēc Seviļas apmeklējuma, vairs nespēja pārsteigt ;) Jāatzīst, ka pilsētu apmeklēšana ir grūts pasākums un izpumpē tik daudz, ka nākamās dienas ir vēlme pavadīt kaut kur nekurienē. Tā arī mēs darījām…
Interesanti, ka pisētā viscaur aug apelsīnu koki, toties apelsīni, nemaz nav garšīgi, tie ir rūgteni skābi un pat lielais apelsīnu mīlis Bigis atteicās no gardā kumāsiņa.
Tātad, lai neiekultos lielajās pilsētās, izvairījāmies no Huelvas un Portimao un devāmies apskatīt Lagosu. Lagosā jau divas vasaras bija pavadījis Anetes brālis Mārtiņš. Pilsēta skaista, maza. Pirmais ko pamanījām, ka kats otrais ir anglis! Vēl atskārtām, ka Portugālē kopumā nav problēmas ar angļu valodu, atšķirībā ar Spāniju. Kā izlasījām, tad portugāļi ir ļoti labi valodās un pārzin angļu, spāņu un franču valodas.
Lagosā atklājām jauku kafejnīcu – Bora cafe. Dekorējumā šie izmantoja visādus citrusaugļus un šeit mēs sākām pamantīt smieklīgās spāņu un portugāļu valodas atšķirības. Kā piemēram, apelsīns spāniski ir Naranja, bet portugāļu valodā Laranja. Un tā turpinās gandrīs ar visiem vārdiem, pamainam 1-2 burtus vārdā un vārds ir portugāļu mēlē! Tā mēs te braucam pa Portuigāli un smejamies. Pēc izrunas, portugāļu ir ļoti līdzīga poļu valodai, ar saviem “š”!
Tā kā vējš un viļņi Lagosā nebija un prognoze arī nebija, taisnā ceļā devāmies uz Sagres – Eiropas tālāko DR punktu. Jāatzīst, ka šausmīgi jauka vieta. Pats rags ir atstāts neapdzīvots, kam visapkārt stāvkrasti un sākot no Sagres uz ziemeļiem gar krastu ir nacionālais parks. Daudz neskartas pludmales, gadījās arī tādas, kur pa dienas vidu cilvēki neparādās…
Viena no 3 labākajām vindsērfinga vietām Portugālē ir Tonel, kas ir tieši pie Sagres. Prognoze arī kaut ko solīja, bet tā arī nekas neatnāca. Pa Tonel pludmali un tās apkārtni nodzīvojām vairākas dienas, šķiet kādas 4. Tā arī vēju nesagaidījām, arī nekādi īpašie viļņi nebija, bet pāris reizes rokas pavingrinājām pasērfojot.
Kad bijām pietiekoši atvilkuši elpu, pametām Sagres un sākām virzīties Z virzienā. Piestājām pie Carrapateira pludmalēm, izpeldinājām suni lagūnā, papusdienojām un turpinājām ceļu uz pludmali ko sauc par Arrifana. Anjas brālis Mārtiņš ieteica šo vietu noteikti apmeklēt un mums sagadījās, ka trāpījām labā prognozē. Periods 10-12 sek. un kādi 2 līdz pat 3 m viļņi.
Nogaidīju līdz pašam vakaram, cerot ka uz ūdens būs mazāk cilvēku un ap 8iem vakarā iegāju. Pa 1.5 h noķēru tikai 4 viļņus!!! ;) Pārējos gadījumos nebija man priekšoka vai gluži vienkārši nesanāca uzairēt vai arī nobijos no viļņu lieluma! Aizrautīgi man likās arī bēgt no viļņiem. Šitik smuki sakārtotus viļņus vēl nebija man nācies piedzīvot. Šī ir vieta kur 100% ir jāatgriežas un jāapmetas uz pāris nedēļām kādā no piejūras mazajām mājiņām!
Nākamajā dienā svels jau bija aizgājis un sabrauca tonnām sērfa skolu un atpūtnieku. Gan Anja, gan es iegājām paķēmoties pa mazajiem vilnīšiem. No lielajiem viļņiem bildes nesanāca, jo Anjai gluži vienkārši nogura roka, gaidot manu action, jo pa lielam sērfings ir viena liela gaidīšana, it sevišķi manā gadījumā ;) Spiedīsim uz vindsērfinga action!
Turpinājām virzīties uz ziemeļu pusi. Nākamā pietura – Sines. Ostas pilsētā. Izdevās ar jahtu ostas personālu sarunāt iešmugulēt dušās. Pisēta nekas īpašs, ja neņem vērā, ka izcilais portugāļu ceļotās Vasco de Gama ir dzimis tieši šeit.
Pēc Sines apmeklējuma devāmies tālāk uz ziemeļiem un gana interesants galapunkts mums šķita Troia pussala. Šaura zemes strīpa ar kūrortu pašā galā. Kūrorts bija tik tikko pabeigts un viss mirdzēja un spīdēja. Cilvēku pamaz un nedaudz spocīgi. Tur arī nolēmām pārnakšņot. Paskatoties Google Maps, satelīta uzņēmumi rāda, ka nesen šet viss vēl bijis viens būvlaukums.
Šķiet, ka tas mums bija lielks līkums, bet nekad jau nevar zināt kā būs, tāpēc jau ir interesanti ceļot “uz dullo”, iebakstot pirkstu kartē un cerot, ka atklāsim jaunu Ameriku ;)
Tad sekoja brauciens uz Guincho, Cascais. Priekšā vēl plānojās Lidsabonas apmeklējums, ar garām un patīkamām pastaigām. Tālāk virzīsimies uz Peniche. Vēl kārtīgi jāapsver kur piestāt, tā ka, ja kādam ir ieteikumi ko labāk būtu nepalaist garām atlikušajā Portugāles daļā, Spānijas ziemeļu daļā un tad Francijas R piekrastē, droši komentējiet!
Uz ceļa gan tā pavisam atslābināties nesanāk, jo busam parādās jaunas skaņas un eļļas līmenis jāčeko. Nu kā jau pienākās šāda gada gājuma mašīnām un vēl tik daudz priekšā, turam īkšķus!
