Rebuilding process of my VW T3 Transporter van

Pagātne vs nākotne, sākot no kreisās. Jo varētu arī pārprast :)

Jau pagājis vairāk kā gads no jauni vecā busa iegādes un pusgads kopš buss vizinās pa Spānijas ielām, bet labāk vēlāk, nekā nekad, es vēlējos padalīties ar tā skaisto pārveidošanas procesu. Buss tika pārveidots gan tehniskā, gan lietošanas ziņā manām, kā vindsērfera, vajadzībām.

 

Pirmās busa bildes, uzņemtas no iPhone.

 

2010.gada jūlija sākumā iegadājos 1988.gada VW Transporter T3 vai Type 2 vai kā Anglijā saukts T25. Auto tika pirkts samērā lēts, 800 Ls, ar domu, lai varētu to salabot kā nākas un pārveidot ceļošanas/vindsērfinga vajadzībām. Speciāli meklēju tādu dampi, kas izskatītos nedaudz antīks, bet jau normāli iet uz priekšu, ar domu, lai varētu šķērsot Eiropu! Iepriekšējais VW modelis bija ar gaisa dzesēšanu, tāpēc nolēmu labāk to neņemt. Speciāli meklēju arī busu, kurš ir kravas, lai nebūtu lieki jācīnās ar apšuvumu demolēšanu. Motors šim busam ir ne lielāks un ne mazāks kā 1.6l turbo dīzelis.


Bija vairākas iespējas kur busu dzīt uz remontu, tehniskā ziņā. Paklausīju Mārtiņa Viļuma padomam un devos pie meistara Arno uz Bausakas šosejas, aiz veikala A7. Tur auto pavadīja 2 mēnešus. Viss sākās ar motora nomaiņu. Tika atrasts cits pēc kapitālā remonta 1.6l TD motors. Atrasta 5 pakāpju manuālā kārba, kas aizstāta ar pašreizējo 4 pakāpju kārbu. Gariem gabaliem šāda kārba nederētu degvielas patēriņa un lielās skaņas dēļ.

Te cita motora jaunais izskats, 1.6l TD.


Sekoja arī visas ritošās un bremžu detaļu nomaiņa. Jauni amartizatori, citi diski, bremžu loki, pusass gali, gultņi, bremžu cilindri, bremžu trumbuļi, visas trubiņas un vesels lērums gumijas.


Tā kā auto aizmugures daļa ir paredzēta ne tikai vindsērfinga inventāra glabāšanai, bet arī gulēšanai, durvīs tika iemontēts logs no kādas veca VW ambulances busa. Iemontēts nav pareizi teikts, jo visas durvis bija jānomaina, jo transporta versijai nebija loga rāmis. Tika nomainītas arī priekšējās lampas, kas auto padara nedaudz agresīvāku vai vienkārši man labāk patika :) Kā bildē redzams, auto arī ir dabūjis jaunu personalitāti, reģistrācijas numura zīmi – HM 168. Ar vairāku nedēļu zvanīšanos uz CSDD Rīgas nodaļu, izdevās samedīt savu numuru. Jāsaka, ka nu jau šis prieks ir palicis daudz dārgāks, nedaudz zem 100 Ls par visu. Šis laikam man jau ceturtais 168 numurs.


Iepriekšējie neērtie krēsli tika nomainīti pret SAAB 95 Aero ādas krēsliem. Pats krēslu balsts arī bija jāpārveido, to veiksmīgi man servisā izdarīja. Tika iestrādātas 2 lūkas auto griestos, vadītaja kabīnē, otra guļamvagonā, lai var pavēdināt, kamēr guļ. Stūre, kas ir uzlikta bildē, pilnīgi aplama rīcība no manas puses. Busam nav stūres pastiprinātāja, līdz ar ko ar sporta stūri ieparkoties ir diezgan nereāli. Vēlāk stūri nomainīju pret oriģinālo lielo un braucu kā LIELAIS ;)

Kad auto bija pabijis 2 mēnešus servisā un visi nopietnie remontdarbi bija izdarīti, auto tika aidzīts uz Priedaines garāžu, kur tas pavadīja 24 dienas, vai precīzāk būtu teikt vakarus pēc darba, neskaitot nedēļas nogales, stingrā manā uzraudzībā :) Sāku ar aizmugures, kravas nodalījuma pinlīgu izjaukšanu un apstrādi. Visa rūsa tika noņemta un apstrādāta ar speciālu rūsas noņēmēju.


Kur virsma bija jau sagatavota un nebija nepieciešama krāsošana, tā tika aplīmēta ar STP Vibrolpast M1, lai mazinātu troksni mašīnas iekšpusē, tieši no vibrācijas. Vibroplasts nodrošina arī termoizolāciju.


Kad auto no iekšpuses bija arī nokrāsots, varēja ķerties pie tā iekštelpas veidošanas. Jāsāk bija ar grīdu, jāturpina ar griestiem. Pats grūtākais visā šajā procesā bija izdomāt – kas un kā, un kur būs. Cik daudz vietu kam vajadzēs, cik daudz gulēšanai, cik daudz inventāram, cik daudz mantām?


Sāku ar vienkāršu modelēšanu, izmēru veikšanu. Zināju, ka man vajag starpsienu, kas nodala guļvietu no mantu/vindsērfinga buru, mastu glabātuves. Tikai grūti bija izrēķināt pareizo proporciju. Galu beigās izlēmu, ka gulēšanai 1 x 2 m matracis būs pietiekoši. Vienam ideāli, diviem – mīļi ;)


Sāku ar griestu apšūšanu. Iespējams, ka izvēlējos ne to pašu parocīgāko materiālu – 3mm finieri, bet to varēja nopirkt tur pat Latvijas Finierī un tas man ieekonomēja laiku. Tātad, finieris kā materiāls man ļoti patīk, bet šajā nolūkā, tas īsti labi nepadevās locīšanai, nācās kārtīgi nomocīties.


Starpsienas pirmā piemērīšana, piegriešana.


Izgrieztā starpsiena un stilistiskie caurumi starpsienā, lai padarītu vizuāli plašāku koptelpu un lai labāka gaisa aprite. Arī lai žūst kaut nedaudz buras un var ērtāk piekļūt klāt dažādām mantām.


Nācās arī nedaudz saskarties ar elektrības ievilkšanu gan apgaismojumam, gan papildus rozetēm. Iepriekš jau servisā zem blakussēdētāja krēsla tika uzstādīts papildus akumulātors 85 Am/h un 1 kW strāvas pārveidotājs. Tādejādi nav jāizmanto motora darba akumulātors, kas paredzēts tikai un vienīgi auto piedarbināšanai. Papildus akumulātors paredzēts visādām papildus ierīcēm, kā piemēram, datoram, ledusskapim, lādētājiem un pat fleksim ;)


Kā jau kārtīgam burātāja vāģim, vajadzēja arī jumta bagāžnieku, kur uzsiet dēļus, ja iekšpusē par maz vietas vai vajag gulēt. Visi orģinālie jumta bagāžnieki bija ar tādām klemmēm piestiprināmi pie uzlocītās jumta malas, kas man likās gluži nesmuks un nestabils variants. Tāpēc izlīdzējos ar to pašu, kas man bija uz T5 busa un ieskrūvēju to jumtā ar skrūvēm. Šķiet, ka gala rezultāts ir daudz pieņemamāks un vēl līdz šim brīdim netek ;)


Jau iepriekš pieminētais apšuvums no iekšpuses krāsošanas procesā, liels paldies manai māsai Gundegai par palīdzību tieši finiera detaļu krāsošana un citos darbos!!!


Pašdarinātais apšuvums ieklāts no iekšpuses.


Tikko ieinstalētais seifs. Jāatzīst, ka tas ir 100% attaisnojis savu noderību, tur ikdienas glabājot fotoaparātu, datoru, maku un pārējās svarīgās lietas, ja mašīna tiek atstāta bez uzraudzības. Kā nekā Latvijas numurzīmes liek svešās valstīs nojaust, ka esam tūristi.


Vindsērfinga inventara piemērīšana. Iekšpusē pie griestiem tiks piestiprināts arī mans 7S Super Fish XL sērfa dēlis, kas noderēs, ja vējš būs maz mazu…


Sapņošana par ceļošanu ;)


Finiera gultas pamatnes piegriešanas process. Zem gultas paredzētas divas mantu glabātuves, lielākā pārtikas precēm un ēšanas piederumiem.


Skats bez gultas pamatnes.


Tā kā šim auto motors ir aizmugurē, svarīgi bija saglabāt iespēju tā piekļuvei ;) Starpsienai virs motora vāka tika atstāta sprauga, lai iepriekš minēto vāku varētu piepacelt un atvērt.


Interjers no iekšpuses gandrīz pabeigtā stadijā.


Salona un kuzava sienas apšūšana ar pelēku paklāju.


Pabeigts aizmugures interjers jau ar Dormeo matracīti :)

Pirms auto bija gatavs, bija jāpievēršas arī nelielai priekšējā salona restaurācijai, process viss tas pats, kas notika aizmugurē.





Gala rezultāts – pabeigts priekšējais salons – tikts vaļā no rūsas, nokrāsots un aplīmēts ar vibroplastu. Tikai tā sporta stūre bija pavisam aplama rīcība, par laimi CSDD tehniskajā apskatē lika man to nomainīt pret lielāka diametra, respektīvi oriģinālo. Tā arī paliku pie oriģinālās, jo arī ar to brīžiem nākās nopūlēties, jo šim dampim nav arī stūres pastiprinātāja.

Vēl no ārpuses atlika uz auto uzlikt pāris smukas uzlīmes un darbs bija padarīts.


Busa iegāde + rezerves daļas + servisa pakalpojumi + materiāli pārveidošanai kopā izmaksāja 3.5 tūks. latu. No malas šķiet padaudz, pats arī biju rēķinājies ar mazāku summu, kā jau parasti, bet ieguvu tieši to, ko pats vēlējos. Tehniskā ziņā auto arī bija 100% pārlasīts, viss kas bija jānomaina, tika nomainīts.

Te būvniecības process nedaudz plašākā izklāstā Picasa bilžu galerijā:

Comments are closed.