Pagājušajā nedēļas nogalē, piedzivojām jaunus un patīkamus iespaidus. DR vējš mums sniedza iespēju doties burāt uz Tenerifes ziemeļiem – La Caleta de Interian.
Prognoze bija laba uz svētdienas pēcpusdienu un pirmdienas rītu. Anetei tieši abas dienas bija brīvas un nolēmām doties ceļojumā uz 2 dienām ar nakšņošanu busā. Kompānijā paaicinājām arī Neimani un Armandu, šie speciāli ceļojumam noīrēja autiņu.
Tā kā steigas nebija, no mājām izbraucām divos pēcpusdienā. Ceļš no El Medano aizņem apmēram 1.5 st. Pa ceļam līņāja un bija apmēcies, bet tiklīdz kā bijām kalna otrā pusē, saule spīdēja spoži ,spoži un no lietus ne minis. Pūta DR vairāk D vējš, kas ir diezgan no krasta un ļoti, ļoti brāzmains. Kādas 20-30 min. domājām vai un ar ko burāt.
Beigās nonācām pie slēdziena, ka jāņem lielākais kas ir, manā gadījumā 85 l dēlis un 5.0 bura. Nu tik traki, lai ņemtu 5.5 m2 nebija ;) Lai tiktu ārā vējā bija jāpeld kāds laiciņš, teiksim 20 min. Ūdenī bijām Neimanis, es un divi sērferi. Biju jau iepriekš vienu reizi te bijis, kad vēja nebija un gāju sērfot. Perfekts vilnis, Point Break. Precīzi zinu kur vilnis plīst un apkart tam ir salīdzinoši droši. Šķiet, ka gludākais vilnis Tenerifē, vimaz priekš vindsērfinga.
Pēc noķertā pirmā viļņa, piestāju pie Neimaņa aprunāties un izteikt sajūsmu un izrādās, ka biju pieparkojies tieši viļņu breikā. Vilnis mani tā paņēma, ka izrāva inventāru no rokām un nācās atcerēties stāstus no filmām. Bija pašam sevi jānomierina ar domu, ka drīz jau gaiss būs, jo bija pailgi jābūt zem ūdens. Inventāru līdz krastam nepaspēja izmest, viss vesels, bet peldot pamatīgi patērēju spēkus… Kopā sesija ar atpakaļ peldēšanu nebija vairāk par 1.5-2 stundām, bet nogurums no raustīgā vēja, peldēšanas un lielā adrenalīna devas bija pamatīgs.
Visu nakti auto kārtigi purināja. Tā kā vēju solīja nākamajā rītā no rīta tikai, biju tramīgs un jau ar dabu cēlos augšā, t.i., septiņos. Saule lēca nedaudz pirms astoņiem un kā par nelaimi izbeidzās fotoparāta kita lēca, 17-85 mm. Palika viss tumšāks un rāda Lens Error, laikam kaut kas sabira. Jebkurā gadījumā, šos divus gadus kalpoja godam!
Nākamajā dienā vējš bija vēl raustīgāks un daudz mazāks, var teikt kad nebija pavisam. Okeānā iekšā to varēja redzēt, bet ne pie krasta… Tāpēc pusdienslaikā devāmies uz ziemeļu otru spotu pārbaudīt situāciju. Tur virziens bija daudz labāks, bet ne vairāk kā 10 mezgli vējš, tāpēc devāmies atpakaļ uz El Medano, kur varēja burāt ar frīstailnieku. Izdevās pat ūdensstartā nosēdināt 2 Ponch.
Šodien bija ļoti labi viļņi Las Americas, bet ne tik labs vējš. Nācās ik pa brīdim to gaidīt. Bija sarežģīta ieiešana un iziešana un ļoti liels risks tikt uzskalotam uz mola, jo bija lieli viļņi, liela straume, mazs vējš un augsts ūdens līmenis. Armandam izdevās neveiksmīgi apskrambāt kāju, tāpēc labāk lietot garo hidru, tur kur daudz akmeņu. Rīt sola šeit vēl lielākus viļņus un vairāk vēju, turam īkšķus.
Te burvīgas bildes no mūsu ceļojuma, lielākā daļa Anetes mākslas darbi: