>Masca & Las Americas

Tā kā sestdienā neplānoja vēju, trijatā (Anete, Edgars un es) devāmies nelielā roadtripā uz Masca, ko nebiju apskatījis visas piecas pagājušās reizes. Tās ir mazs ciemats, kur kopā dzīvo kādi 500 cilvēki. Vienas joslas ceļš uz ciemu tika izveidots tikai deviņdesmito gadu sākumā. No ciema pa ieleju līdz okeānam ir vairāk kā divu stundu kāpiens vai drīzāk lejā gājiens, ko mēs pēc iepriekšējā vakara izkalidēm nevarējām atļauties ;)

Mūsu Fiat Punto 1.1 nācās kārtīgi pamocīt pa kailnainajiem ceļiem un testu izturēja, bet man kā parasti no spiediena maiņas galva uzpūtās kā burbulis ;)

Neskatoties uz to, ka prognoze nebija vispār, El Medano uz kādām 2 stundām bija iepūtuši kādi 22 mezgli. Savukārt mēs atpakaļ ceļu izvēlējāmies gar okeānu. Bijām tā uzkarsuši, ka pa ceļam kādā kārtējā tūristu ciematiņā atradām vienu privātu viesnīcas teritoriju un izbaidīgām patīkamu atvēsinošu peldi starp klintīm. Izkāpšana bija samērā tricky, jo ūdens skalojās pret klintīm…

Tālāk aizvedām Edgaru nobaudīt klasisko tunci ar kartupeļiem un vietājām mērcītēm. Piestājām tajā pašā Punta de Alcala, kur ar Aņu viesojāmies jau maijā.

Atpakaļceļa piestājām arī Las Americas, lai parādītu kā izskatās vislielākās kūrortpilsētas Edgaram. Pie reizes paskatījām sērferus. Bija baigais low tide un varēja redzēt cik nepatīkama ir pamatne. Tur bildēs var redzēt kā kāju var iebāzt līdz celim dziļos caurumos ;) Redzējām arī vienu bīglu, kuru ar varu gribēja nopeldināt.

Paviesojāmies arī veikaliņā par kuru Anete bija stāstījusi. Tā nosaukums ir Kaļinka un tur ir iespējams iegādāties mums vairāk zināmas preces. Kā piemēram Rīgas šampanieti, biezpiena sieriņu kārums, tarhūnu, griķus utml.

Pretim mūsu mājai bija piestājis viens tankerkuģis, kurš piegādāja degvielu lidostai, te viena pailgas ekspozīcijas bilde: