>
Bijām dzirdējuši tikai nostāstus, ka Igaunijā vindsērfings ir tik populārs, ka vienkopus spēj sapulcināt vairākus tūkstošus cilvēkus, tāpēc pagājušajā nedēļas nogalē devāmies uz lielāko vindsērfinga un kaitsērfinga festivālu Igaunijā un droši varu teikt, ka visā Baltijā – http://purjelaualiit.ee/surfilaager.
Neskatoties, ka vienlaikus norisinājās Positivus festivāls Salacgrīvā, kurai mums bija pat jāizbrauc cauri, plānus nemainījām. Devāmies ceļā jau piektdienas pēcpusdienā, tā, lai paspētu šķērsot Salacgrīvu tieši pirms drūzmas un tiesa, pirms 16.00 pēcpusdienā, sastrēgumu pat īsti vēl nejutām. Ar mēs domāju manu kompanjonu Uldi Pāvulu, kuram ideja apmeklēt šo Igaunijas festivālu likās vienlīdz interesanta.
Jāatzīst, ka laiks tika solīts labvēlīgs, bet tiesa tikai temperatūras un saules ziņā. Ceļu pavadījām visai nesteidzīgi ar dažādiem pieturas punktiem. Bet ierodoties ap kādiem 20.00, atskārtām, ka šī bija tā diena, kurā varēja uzburāt, jo bija pūtis kādi 8 m/s, turklāt bez ne kādas prognozes, īsta termika.
Mēs bijām nokļuvuši vietā ar nosaukumu Roosta, kas atrodās pāris desmitus kilometru virs Haapsalu pilsētas, no Rīgas nedaudz mazāk kā 300km. Tas ir kempings, kas atrodās jūras krastā, kuru apskauj mežs. Šajā vietā pasākums jau norisinās otro gadu, pirms tam tas bija Sāremā salā. Cik sapratu, ka vispār šāda veida pasākums ir jau no 88-89.gada. Tā organizātors in Igaunijas vindsērfinga asociācija (http://purjelaualiit.ee)!!! Seminārs norisinās 5 dienas, no trešdienas līdz svētdienai, dalība 30 E.
Kempingā nebijām vienīgie latvieši, jau trešdien šeit bija ieradies Renārs un Ilze no Boards.lv, kuri pārstāvēja savus igauņu kolēģus Surfhouse.ee, tā teikt – turēja karogu un labi pavadīja laiku.
Ieraucot kempinga teritorijā, pārņēma sajūta, ka esam nokļuvuši miniatūra Positivus festivālā. Automašīnas bija sabraukuša kā nu vien iespējams un kur nu vien iespējams. Nevienam problēma nesagādāja, ka auto tiek likti viens otram blakus un priekšā, nosprostojot kustību, bet visi visu laiku kaut kā dabiski nokļuva vai arī par pārvietošanos ar automāšīnu nedomāja līdz svētdienas vakaram, turklāt uz automašīnas caurlaides tika uzraktīts auto vadītāja telefona numurs.
Protams, ka iebraucamais ceļš atdūrās pret jūru un pludmali rotāja neskaitāms daudzums reklāmas karogu, telšu un veselīgi iedeguši sērferi un to fani. Jāatzīst, ka visi labi turēja sērferu stilu un bija nobrendojušies tikai sērferu drēbēs no pēdējām kolekcijām. Lielāko masu sastādīja tieši jaunieši, kas šurp bija atbraukuši uztusēt, kas ir visai apsveicami. Jo viņi visi zin, kas ir vindsērfings un kaitsērfings un pat varbūt kāds no viņiem ar ko jau nodarbojās vai nodarbosies, vai vienkārši būs šī sporta veida fans, bez kā šī industrija nespētu pastāvēt! Palika sajūta, ka igauņu ir izvēlējušies perfektu vietu, perfektā laikā un piestrādājuši pie mārketinga jau labu laiku iepriekš.
Kaut arī sestdien uz svētdien bija bezvējš, ūdenī bija redzamas daudz mācību buras. Protams, pēdējo gadu tops – SUP’s tika lietots viss dažādākajās kombinācijās. Tika arī veikots, izmantojot Red Bull vinčas kasti. Krastā tikai tirgotas drēbes, aksesuāri un inventārs, darbojās arī nomas. Patstāvīgi kādās 5 vietās notikās lekcijas par un ap šiem sporta veidiem un pats galvenais, cilvēki čiloja.
Piektienas vakarā pie lielās skatuves norisinājās disene, kura jau 3.00 beidzās un tie kas vēl nebija pludmalē, virzijās tur, kur vairākās grupiņās tika spēlētas ģitāras, bungas un dziedāts līdz. Tā tas turpinājās līdz par saulrietam un daži pat gāja pie miera tikai tad, ka citi jau cēlās ;) Sestdienā uz lielās skatuves norisinājās apbalvošana, jo vienlaikus norisinājās arī sieviešu sacensības vindsēfingā. Bija arī visādi citādi apbalvojumi, bet tik labi igauniski es vēl nesapratu. Apbalvošanai sekoja īpaši slavena igauņu grupa, disene, pludmalē uzstājās 3 brazīļu muzikanti ar Brazilian Night uzvedumu.
Jāatzīst, ka Igaunijā dunduri ir tik pat daudz un šogad man no viņiem laikam ir jāsargās īpaši. Viens no tiem man atkal iekoda kreisajā uzacī, par laimi Ilzei bija pretalerģijas zāles un tagad man tikai nedaudz acs ir pievērta ;)
Bija izdevība aprunāties ar Surf Laager galveno organizātoru un no sarunas bija skaidra viņa nostāja – pasākumam ir jāturpina augt un piesaistīt jaunus cilvēkus šim sportam. Līdzīgi kām mums, viss sākās pie ugunskura ar paris cilvēkiem, bet attīstība netika slāpēta, bet apgriezieni tikai palielināti. Nākamos gadus viņiem ir plāns piesaistīt arī latviešus un lietuviešus, padarot pasākumu vēl lielāku un internacionālu.
Kārtējo reizi palika sajūta, ka igauņi mums kārtējā jomā ir soli priekšā un man par viņiem ir liels prieks. Pat inventāra tirgotāji sadzīvo draudzīgi, varbūt tieši tāpēc, ka kaits un sērfs tur ir bizness. Šķiet, ka šajā festivālā redzēju gandrīz visus igauņus ko zinu un viņi vismaz izrādīja, ka priecājās mūs tur satikt ;)
Mūsu 23.sērf seminārs jau tepat netālu, tā kā gatavojies no 31.julija doties uz Pāvilostu, te nedaudz vairāk: http://www.serfseminars.lv/
P.s.
Un pēdējais ko es dzirdēju no kāda igauņu jaunieša, tieši pirms izbraukšanas no kempinga – “kakā ātrāk, lācis nāk”, viņš atzinās, ka tas ir vienīgais ko mākot latviski ;)
Manas bildes skaties zemāk:
 |
| 20100716_Surf-Laager_2010 |
