>Nu jau kā divas nedēļas atgriezušies un paspējuši sadziedēt brūces uz rokām un kājām, pastāstīsim par rudens frīstaila klīniku Ēģiptē. Šo godu pastāstīt par šo dodu M.Minkēvicam: CHILL, PEACE, ALOHA UN BAKŠIŠ Jāa… tas tik bija pasākums. 2 Latvijas labākie frīstailisti Krišjānis un Žeņa … novembrī devās uz El Tor, kas atrodas Sinaja pussalā netālu no Šarmalšeihas, lai organizētu pirmo Latvijas frīstaila „klīniku” (latviski laikam to pareizāk saukt par treniņnometni). Pirms turpinu, vēlos apsveikt šo ideju, kā ģeniālu un pasākumu kā izdevušos! Arī man kopā ar 25 latviešu sērfotāju grupu bija tas gods piedalīties šajā nebijušajā pasākumā.
Bet tagad par visu pēc kārtas.
Vieta. El Tor atrodas aptuveni 100 km attālumā uz ZR no Šarmalšeihas. Tā ir vietējo iedzīvotāju pilsēta, kuras nomalē sev vietu atradusi Moses Bay viesnīca. Viesnīcas pakājē atrodas 2 sērfstacijas. Pārsvarā šo vietu apmeklē sērfotāji, kas bauda diezgan stabila, vidēji 8-12 m/s ZR vēja gludūdens sērfošanas apstākļus.
Viesnīca. Ak-šausmas! Teica lielākā sērfotgribētāju daļa sperot soli pāri numuriņu slieksnim. Neiedziļināšos sīkumos, bet teikšu tikai to, ka viesnīcas četru zvaigznīšu novērtējums man šķita nedaudz par augstu. Galu galā, mēs jau nebraucām uz „Hiltonu” un mērķis šajās viesmīlīgajās telpās bija tikai bezspēkā nokrist un sagaidīt rītu, lai atkal dotos traki sāļajā Sarkanās jūras ūdenī.
Neskatoties uz savu lēnīgumu apkalpojošais personāls šķita atsaucīgs un visai neuzmācīgs atšķirībā no tradicionālajām kūrortpilsētām. Brokastis un vakariņas bija līmenī, kaut arī mūsu smalkie vēderi brīžiem tās nespēja „pārvārīt”.
Cilvēki. Jau tikām brīdināti, par vietējo Ēģiptiešu uzmācību par katru piedāvāto pakalpojumu iekasēt zināmu naudas summu. Pakalpojuma kvalitāte nebija no svara, pats galvenais tiem bija laicīgi pateikt vārdu „bakšiš”, kuru mēs ļoti labi sapratām un respektējām, jo nevēlējāmies, lai mūsu iemīļotās lietas tiktu sabojātas. It sevišķi tas attiecās uz bagāžu lidostā.
Bezvējš. Šeit tas gadās reti. Bet, ievērojot pašus labākos Mērfija likumu principus no ierašanās brīža 5 dienas mēs bijām spiesti mācīties „old school” frīstaila trikus 2-4 m/s stiprā vējā.
Vējš. Ieslēdzās sestajā dienā no ierašanās brīža. Tā savaldīšanai izmantoju 5,7 un 5.0 buras. Parasti vējš sāka pūst ap plkst. 10:00 pieņemoties spēkā ap 11:00. 17:00 jau bija jādomā par inventāra iznešanu krastā un došanos vakariņās.
Gludūdens jeb „flatwater”. Līcis, kurā regulāri kursē zvejniecības kuģi atrodas uz Z no Sarkanās jūras un vietas „nagla” ir rags, kurš iestiepjas dažus desmitus metru līcī un rūpējas par to, lai šajā vietā būtu gandrīz perfekti gluds ūdens, kurā veikt visus iespējamos frīstaila trikus.
„Dača”. Krievu sērfstacija ir populārākā no 2 El Tor stacijām. Iedomājaties, ka esat aizbraukuši uz savu vasarnīcu jūras krastā. Kad vēlaties, varat iedzert tēju vai uzpīpēt ūdenspīpi, ja vēlaties, varat pasūtīt ļoti garšīgu picu vai sendvičus un tos notiesāt turpat uz vietas pie garā galda, kas pulcēja daudzu nacionalitāšu pārstāvjus. Katru vakaru varējām baudīt labu kompāniju un līdzpaņemtos dzērienus. Sarunas raisījās viegli, jo pat ar slovēņiem varējām brīvi komunicēties 2 valodās. Laipnais stacijas īpašnieks nekad neatteica padomu un „namamāte” vienmēr bija jauks sarunu biedrs. Šī stacija bija kā patīkama un veldzējoša oāze tuksnesī.
„Klīnika”. BS team pārstāvji Krišjānis Tūtāns un Jevgenijs Gavrilovs visu 10 Ēģiptē pavadīto dienu garumā rūpējās par to, lai visi sērfot gribētāji gūtu jaunu pieredzi un iemācītos dažādus frīstaila trikus. Liels bija mans pārsteigums, kad viens no pasākuma dalībniekiem pēc dažām dienām sajūsmā iesaucās: „Es tiko uztaisīju savu pirmo ūdensstartu”, jo pirms dienas es vēroju kā viņš mācās un vēlāk arī izpilda, manuprāt, daudz sarežģītāko manevru „helitack”, kuru iemācījās šajā treniņnometnē. Vēl mani priecēja tas, ka katru rītu noliktajā laikā sērfotāji visi kā viens sanāc kopā un noklausījās kārtējo lekciju. Domāju, ka visi arī palika gaužām apmierināti, jo gandrīz visi varēja mājās braukt ar siltumu sirdī par to, ka ir uzdrošinājušies iemācīties kaut ko jaunu.
Panākumi. Uhh! Domāju, ka izdarīts tika daudz. Apmācībās uzsvars tika likts uz 3 manevriem: helitack, speedloop un vulcan. Helitack šķiet, ka iemācījās lielākā daļa sērfotāju. Ar vulcan bija grūtāk, bet domāju, ka nākamgad to pildīs 3-4 dalībnieki no tiem, kas vulcan pildīja pirmo reizi. Speedloop ģēnijs viennozīmīgi bija Jānis Neimanis, kurš pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem to izpildīja pilnībā. Žeņa brīvi grieza flakas, Krišjānis spock un es iemācījos savaldīt dažus clew-first trikus. Noslēgumā pasākuma organizatoriem vēlos novēlēt turpināt iesākto un atkārtot šāda veida pasākumus arī turpmāk, palīdzot latviešu frīstaila entuziastiem apgūt aizvien jaunus manevrus, nostiprinot brīvi domājošo sērfošanas garu. Ceru, ka Krišjānim pietiks entuziasma un Žeņam uzmanības visiem sērfotgribētājiem beidzot iemācīt pa-īstam sērfot un sajusties kaut nedaudz piederīgiem „īstajai” frīstaila pasaulei.
Māris Minkevics LAT 1661
Piekraste.com TEAM
No manas puses vēl jāpiebilst, ka šis bija ideāls brauciens, lai saprastu kas ir īsts frīstails. Jo sišanās un krišana ūdenī notiek no rīta līdz vakara un tie, kas to spēj izturēt arī turpina savu attīstību šajā virziena ;) Mums kopā ar Jevgeņiju izdevās uzsērfot pavisam 9 dienas, no kurām divas bija ar 4,2 m2 ;) Jāpiebilst, ka no 99 mēģinājumiem, izdevās uztaisīt savu pirmo FLKAKU jebkad J Jevgēņijs to pieslīpēja it kā jau būtu taisījis pāris gadus, tas izskatās šādi: http://www.youtube.com/watch?v=kO86o8_FnkE
Atspoguļojums acij tīkamos formātos:
 |
| 20071026-1111_ElTor_best |
filma: http://www.windsurf.lv/movies/eltor_hi.avi
raksts no Jevgeņija.
Ziemā/pavasarī tomēr doma ir doties uz kādu pasaulē zināmu viļņu vietu!
