Kravā ir arī Hot Rod masti, gan 60% karbona, gan 97%. Jostas un sēdamās trapečauklas par 69Ls! Kā arī stingras un izturīgas trapečauklas un vēl citi loriņi.

Vairāk par pievedumu šajā Burusports mājas lapas linkā: http://www.burusports.lv/jaunumi/2012/05/hotsailsmaui-buras-un-vel/ 

Es tiku aplaimots ar jaunām 3 burām, 2 mastiem un pāris loriņiem. Tagad mani ir jauna pati lielākā un pati mazākā SF Maui Edition bura: 5.8m2 un 3.7m2. Jāatzīst, ka pēr rudenī un ziemā, kā arī pavasara izbraukumos uz Tenerifi, tieši 3.7m2 bija ļoti pieprasīts izmērs, tā man ir elektro zaļa. Savukārt lēnajiem frīstaila apstākļiem esmu nodrošinājies ar koši zilo 5.8m2. Arī super vājos vējos jūrā, domāju ar 87l Quad būs kā reizi.

Pagājušo 6dien jau bija iespēja notestēt jauno FireLight 5.0m2 buru, kas sver tikai 2.8kg un ir 5 latas! Bura viegla, salīdzinoši ar SF cietāka. Komplektā ar 87 Quad, rullēja labi.

Pie Backloop nosēdiena strādā kā nākās – buras gals padodas, lai būtu pēc iespējas mazāka slodze uz rokām. Pa lielam patika, bet šķiet, ka esmu kļuvis par Super Freak sajūtu cienītāju.

Par burām droši zvaniet Valdim: 28285255. Izmest kādu līkumu, droši vaicājiet man!

Paldies Anetei par jauko dzimšanas dienas davanu!

Chasing forecasts – a week in Tenerife from Bartek Jankowski on Vimeo.

Vēl šodien atmiņās ir vējainās Tenerifes dienas… Vējš pašlaik uz salas ir pierimies un Armandam ar Jāni N. ir jādomā kādas citas izklaides dienu aipildīšanai vai jāmedī termiskais vējš kādā no citiem, ne tik ierastiem, spotiem. Pa nedēļu uz dēļa sanāca uzkāpt 7 reizes, reāli burāt sešas dienas. Pēdējās bija frīstaila dienas, kurām nebija ne piemērots inventārs, ne atlicis spēks.

Gundaram iznācis ir iemūžināt vienu smuku, salīdzinoši normālā augstumā, Backloop. Tiesa ar nedaudz, nedaudz pārgriestām beigām. Toties fotoapartāta slēdzis ir strādājis godam :)

Sen nebija nācies atbrīvoties no inventāra gaisā. Tas tikai tāpēc, ka nepavisam negribējās nosēdināt Forwardloop pa vējam, tas ir vareni sāpīgi. Daudz patīkamāk ir brīvais kritiens.

Domāju, ka pamanījāt, ka Gundara Nikon fočukam ir pavisam savādākas krāsas kā manam Canon. Neskatoties pat uz to, ka zaļo krāsu jau esmu nogriezis. AWB šim aparātam strādā pilnīgi savādāk. Nezinu vai labāk, bet savādāk. Visas pārmaiņas ir pozitīvas.

Fices TOP bilde pēc mana skatījuma, varēja vienīgi būt asāka, bet ar stāju un inventāra novietojumu viss ir kārtībā.

Armands arī ļoti stipri grieza. Viņš gan par 4 spuru dēli mazāk jūsmo, labāk patīk pērnās sezonas brīnums ar divām spurām. Man  grūti pašam spriest kas mūsdienās ir labāks, fakts, ka 2, 3 vai 4 spuras noteikti būs dzīvākas par 1 spuru. Joprojām turos pie domas, ka 2 spuru dēli ir daudz ātrāki un agresīvāki. Par trasteriem komentāru pagaidām nav.

Viens no smukākajiem Cut back ceļojuma laikā.

Janka novertēja manus un Valda foto un video mirkļus no ūdens par teicamiem un izdarīja izvēli par labu GoPro Hero2 kamerai un tā nu vienai no divām Burusports testa kamerām nācās palikt Fices apskāvienos. Jācer, ka internetā mūs iespēja vērot trakulīgos Jāņa piedzīvojumus. Cik sapratu pirmais jau ir bijis, kad mēģinot Pushloop, Jānis uzkrita uz šīs pašas iepriekš minētās kameras, kuru bija piestiprinājis pie bomja! Auch…

Pāris dienas palutināju sevi ar kārtīgu tunča gabalu, nu tā lai Latvijā galīgi vairāk negribās :)

Ekonomiskais Citroen C3 godam izturēja vedamo. Tiesa, būvgružu konteineru ar smiltīm no vietas izkustināt neizdevās :)

Larss ar savu ģimeni izdarīja fokusa triku un vienas nedēļas ceļojumu iemainīja pret divām. Šķiet, ka es zinu kurš tagad fanos par Tenerifi arī turpmāk.

Jau uz nedēļas beigām tiks prezentēta video lenta ineterneta telpā par maniem piedzīvojumiem tieši stiprākajās nedēļas dienās, gaidam ar nepacietību.

Paldies Endijai un Gundaram par brīnišķīgajiem fotomirkļiem! Ceru, ka Jums patiks!

Links uz bilžu albūmu: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/20120414_Tenerife7dayTrip_part3?authuser=0&feat=directlink

Ir pienācis rīts pēdējai pilnajai dienai uz šīs salas, saule spīd, vējš vēl gatavojās. Vakar pavisam mierīgi tika nosvinēta Larsa dzimumdiena. Cik saprotu, skaitļus publiski mēs nepieminam :) cVakar izpļāpājos par Mango outlet un Liene ar Signi ir pašlaik dīdās un izskatās, ka šo iepēju garām nelaidīs…

Pašas vējainākās dienas ir dokumentētes bildēs. Endija izvēlējās šajās dienās palikt kameras otrā pusē un iedokumentēt visus latviešus, kas pārsvarā braukājās pie mola jeb Harbour Wall, jeb El Mulle. Pirmās stiprās dienas bildes ar 4.2 jau atrādīju, šajā ierakstā seko 2 dienas bildes ar 3.7m2. Un nākamā paka ar 3.7 vēl sekos, bildes gan no El Camezo, gan El Mulle.

Liels paldies Rūdolfam Krūklim, kurš man izpalīdzēja ar savu 3,7m2 SF dzelteno pirāta buru. Bez šīs buras šīs dienas nebūtu izdevušās… Kā Edgars B. komentē, šī bura ir 2007.gada modelis un tajā ir salauzts vismaz viens masts un tā ir bijusi visās lielākajās Baltijas vētrās, arī Dienvidāfrikas ūdeņos, un tagad Tenerifē! Joprojām kā jauna! Mana 3.7m2 SFME jau 30.maijā būs Latvijas muitas noliktavās un gatavosies rudens vētrām :)

Pēc februāra traģiskajiem caurumiem rokās, likās, ka tūznas nu vairs nebūs. Bet nekā, jau piecas vaļējas tūznas un pie bomja nemaz negribās turēties…

Barteks pa šīm trijām super vējainajām dienām paguvis jau sasilmēt 13GB ar video materiālu (jau izgriezti klipiņi). Plus vēl nāk GoPro materials. Jācer, ka kopā viss irzskatīsies aizraujoši :) Vakar bija doma uztaisīt Taku uz viļņa, bet laikam nav lemts šo manevru iemūžināt video lentā. Manevra beigās buru nekādīgi no ūdens nevar dabūt laukā, varbūt šodien…?

Vakar jau vējš bija mazāk un varēja braukt ar 4.7 un 87 Quad. Pabraukāju gan El Cabezo, gan pie mola. Diemžēl izdevās jau otro spuru atstāt uz El Mulle akmeņiem. Tomēr Slot Box sistēma ir daudz neuzticamāka un spuras zūd vairāk. Tāpat arī Jurģis pasēja februāra braucienā, ar US Box būtu daudz mazāka iespēja palikt bez spuras.

Valdis Siliņš mums uzticēja gan savu, gan Valta velosipēdu, ar kuriem vizināties pa šaurajām El Medano ielām. Tā nu es laimīgs biju aizbraucis līdz “frutērijai” un sanāca, ka pa 20E biju nopircis papaiju, jo parējie eiro veigli gaisā aizplīvoja pa vējam, kamēr biju laimes pārņemts :)

Danijam īpaši nepaveicās vējainajās dienās, sīs divu dienu laikā paspēja salauzts 4 mastus. Vai nu šis ir pārāk agresīvs un nodur mastu tieši akmeņos vai nu arī Severne netur slodzi.

Armandam izdevās neveiksmīgi kopā ar vilni uzslīdēt tādam vietējam Mark. Līdz ar ko DLight dēlim ar spuru švīka pa visu apakšu un 50E no Armanda. Tiesa par Armanda vainu var strīdēties, bet var arī to nedarīt :) Esot nokritušam vilnī ir diezgan grūti mainīt virzienu… Vispār katram no mums bija diezgan liels risks saskrieties, jo pie mola “action” notikās salīdzinoši mazā akvatorijā. Tur sanāk, ka gaži brauc augstāk, dažī zemāk un tad virzieni šķērsojās. Ja pie mola ir kādi 10-12 burātāji un paris kaiti, tad tas ir daudz. Bet vispār šajā laikā uz ūdens bija samērā pamaz burātāji. Noteikti gan dēļ stiprā vēja, gan tāpēc, ka šis laiks ir iekritis starp divām brīvdienām.

Manas 5 sekunžu pārdomas…

Uz vietas bija sabraukuši dažādi labi un Pro braucēji kā – Andre Paskowski, Fabian Weber, Jonas Handekyn un vismaz bura vai arī viņš pats – Andreas Olanderss S-66. Protams pašmāju asie naži – Adam Lewis un Daniel Bruch.

Vakar pārmaiņu pēc aizšāvām līdz Las Americas ar domu ieet uzsērfot, lai pastrādā citi muskļi. Diemžēl viļņi vispār nebija un ne kas vairāk par Benetton apmeklējumu neizdevās. Ak jā, mūsu McDonalds pie stāvvietas ir ieguvis jauno zaļo imidžu in moderns :)

Laikam šī brauciena lielākais ieguvums ir Stalled Forward pieredze. Eksperimentēju gan pusvējā ar tālajiem un sāpīgajiem, gan nedaudz pretvējā ar augstajiem un ne tik sāpīgajiem. Secinājums – labam forvardam vajag Backloop tipa vilni un lekt nedaudz pretvējā, tad sanāk augstāk un nesāpīgāk, un pašam lielāks prieks :)

Vakar arī pamēģināju Quad dēli padarīt vēl dzīvāku un izdevās. Risinājums – aizmugurējās spuras pavisam uz priekšu un priekšējās spuras pavisam uz aizmuguri. Daudz lielāka iespēja dēli kontrolēt, jutas tiešām dzīvs.

Sekvence – small areal. Diezgan tuvu pilnībai.

Te smuka sekvencīte kā mani vilnis maigi sagrāma uz kādām vairākām sekundēm.

Viens no smukākajiem GoPro kadriem, ko izgriezu no video.

Gundars planē ar savu 4.0m2 pie 32 mezgliem!
Valdis ar četrām spuram jau tuvāk viļņa kabatai!
Armands no visa spēka taisa Cut Back.
Fice nodod pa putiņām.

Bildes 17.aprīlis pie mola. Visis latvieši, Endija kameras otrā pusē:

Links uz bildēm: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/20120414_Tenerife7dayTrip_part2?authuser=0&feat=directlink

Izskatās, ka šis ir veiksmīgākais brauciens uz Tenerifi līdz šim. Četras dienas esam uz vietas un visas arī burājuši. Izskatās, ka vējš būs arī visas pārējās dienas. Šoreiz brauciena datumi tika izvēlēti pēc prognozes. Kamēr manā ģimenes dzīvē vēl lielās parmaiņas nav iestājušās, nolēmu izdevību garām nelaizt.

Arī Valdis, Liene un jaunā paaudze pavilkās manam uzaicinājumam. Sestdien no rīta 10.00 ar čārterreisu startējām no Rīgas, 14.20 jau lidostā, pēc divām stundām ūdenī. Dzīvot pieslēdzāmies Armandam un Jānim N., kuri nofraktējuši Casa Medano Ričarda apartamentus. Tā nu mēs te ar vislabāko skatu El Medano pilsētā pavadam šis dienas…

Lai no lidostas nokļūtu līdz pilsētai, noīrējām baltu Citroen C3 uz nedēļu pa 70E. Ar diviem lāgiem bez jumta bagažnieka tikām līdz lejai, kopā četras lielas vindsērfinga somas.

Vēl kopā ar mums čārterreisā Tenerifē ieradās un turpat Casa Medano Lars Āboliņš ar ģimeni un Mārtiņš Dzenis. Viņi gan viļņus sķelts ar kaita sērfinga dēļiem. Un nekādiem parastajiem, bet Larsa paša izgatavotiem. Kā Larss man šodien atzinās, viņš nebija gaidījis, ka šeit būs tik forši. Savukārt man ir jāatzīst, ka trāpīt uz tik labu prognozi pirmajā reizē arī ir diezgan liela veiksme :)

Kā jau uz labu prognozi, arī Valdis Siliņš bija šeit, šoreiz arī ar Anci. Šofreiz uz nedaudz garāku nedēļas nogali un 4 dienas uz ūdens :) Vienmēr apbrīnoju viņu par tādu apņēmību, katrā virzienā divi lidojumi, nakts Eiropā. Apsveicami!

Vēl izlidošanas dienā īsti nezināju ko ņemt līdz. Sakārtoju somu “must need” ar mazo dēli un mazajām burām un somu “papildus ekstras”, kur bija izeja, ja nu vējš pazustu :) Tātad līdz paņēmu divus viļņu dēļus, Fanatic Quad 87 un Twin 79. Rēķinoties ar bargo prognozi, no Rūda aizņēmos arī 3.7m2 veco labo dzelteno pirātu Super Freak buru. Kā arī visas pārējās savas orandžas – 4.2-4.7-5.3m2.

Tā nu burāšanas sākās ar 5.3 pirmajā dienā. Nolēmu, ka jāizvelk lielākā, lai vismaz vienu reizi izmantotu. Vajadzēja ņemt tomēr 4.7m2, bija par daudz. Nākamā diena jau ar 4.7, aiznākamā ar 4.2. Visas pirmās trīs dienas pie mola dzīvojāmies. Burājām pa pēcpusdienu un vakaru. Visas pirmās trīs dienas pa dienas vidu vējš nosprāga un vakarā bija zems ūdens līmenis, tāpēc El Mulle bija “the best”. Ak jā, Gungars ar Endiju joprojām pa ir pa laimes salu. Trešajā dienā Gundars mums pievienojās arī pie mola, Endija veica foto arhivāciju.

Kā dzimšanas dienas dāvanu, no savas kundzes saņēmu video dokumentācijas un montāžas pakalpojumus. Tenerifē ir apmeties polis Barteks, kurš Grieķijā bijis Valda kolēģis-instruktors. Viņam ir kaut kāds “dīls” ar OTC par fotogrāfēšanu. Viņš arī piedāvā gan video, gan foto dokumentēšanu. Ar mani taps īss vido rullītis par pāris šīm vējainām dienām, šodien un vakar jau šo to iedokumentējām.

Tā kā Burusports un Motosports ir kļuvuši par oficiālajiem GoPro izplatītājiem, mēs ar Valdi tikām katrs pie vienas Hero2 ūdens kameras. Dienu pirms izlidošanas pašā vakarā saņēmu arī FlyMount stiprinājumu. Kas ir pats veiksmīgākais risinājums “action” ūdens kameru stiprinašanai pie masta vai bomja.

Te viens kadrs no GoPro kameras, šis sķiet, ka ir mans augstākais Forwardloop līdz šim:

No latviešu nometnes Tenerifē jaunumu sekos…

Te Endijas bildes no trešās dienas un savārstījums no GoPro un vēl šis tas no mana lielā stobra:

Parastais links uz bildēm: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/20120414_Tenerife7dayTrip?authuser=0&feat=directlink

PS.
Jurģa montāža par sezonu 2011, dominēju arī daļā no kadriem. Paldies Jurģim!

Labs gads. from mazdels on Vimeo.

Cik atminos, šis bija pēdējais laiskās vasaras izbrauciens, pirms pievērsos vairāk vai mazāk darba nedēļas grafikam. Man laikam to vajadzētu saukt par laisko gadu, jo kopā bija man iespēja nestrādāt 11 mēnešus un pilnībā nodoties vēja ķeršanai un dažādiem citiem jaukiem notikumiem. Tā kā bildes bijām sataisījuši tūkstošiem un darbs vairs negaidīja, šis ieraksts neplānoti aizķērās manā datora dzīlēs.

Tas bija pērnā gada rudens sākums, pirmās oktobra dienas. Tika izsludināts Igaunijas viļņu čempionāts. Tā kā prognoze solīja vēju vairākas dienas pēc kārtas un brīvs laiks bija gan man, gan manai jaunajai foršajai sievai Anetei, kurbulējām mūsu pārbaudīto Eiropas tūres VW busiņu un devāmies ceļā. Kaut arī bija jau oktobris, zem 10 grādiem temperatūra nekritās un dzīvošanai izmantojām metru plato gultu. Tas pats attiecās uz ēst gatavošanu, iztikām ar Portugālē iegādāto saliekamo galdiņu. Ceļā, protams, arī devās mūsu uzticamime darugi Mulis un Bigis.

Pirmās dienas vēju solīja ap 10 m/s un vairāk no jūras kā ierasts, rietumu virziens. Pa ceļam, igauņi mūs pārsteidza ar divām pases kontrolēm. Viņi mūs pārsteidza arī ar pilnīgi jauniem, mazāka izmēra prāmjiem un, protams, Eiro valūtu. Igauņiem ir daudz kas tāds, kas mums nav, bet galvenais – sērfa paradīze Ristna. Pirmajā dienā bija ieplānota vakara sessija. Vakara sessiju nedaudz saīsināja kāzuss ar busa aizmugurējo riepu, kas pārsprāga kādus 10km pirms pašas paradīzes. Neskatoties uz to, izdevās līdz pašai vakara tumsai padzenāties ar 4.7 un 79l dēli.

Anete mani lutināja! Kad burāju, mani bildēja. Kad biju krastā, gatavoja ēst. Paradīzē paradīzes apstākļ :) Visi apkārt šķita kā pasakā. Arī igauņi ar katru mūsu satikšanos, paliek arvien viesmīlīgāki. Ļoti izpalīdzīgi. Piedāvāja arī naktsmājas un nesaprata kā mēs varam atteikties. Suņus kā parsti laidām pastaigā brīvsolī. Jau pirmajā naktī šie aizvandījās pamatīgi. Viens atgriezās pa nakti, otrs tikai rīta pusē. Zinot arī, ka Hiijumā ir droši, vienmēr pastāv satraukums un pāriet tikai tad, kad suņi ir mājās!

Otrā diena man izvērtās tāda kā testa diena. Pūta atkal R virziena vējš, sākumā stiprāks, bet visu dienu ap kādiem 10m/s. Sāku ar Penija jauno 2012 Fanatic Quad 73l dēļa testu. Dēlis patika, bet izmērs daudz par mazu priekš šādiem apstākļiem un arī konstatēju, ka tik maza tilpuma dēli vispār sev nevēlos. Turpināju ar savu karēvi Tabo Da Curve 79, kurš ir pabijis daudzās Eiropas sērfa mekās un pat bijis divas reizes Tenerifē. Pie šī dēļa biju pieradis kā pie istabas čībām. Kad vējš nedaudz pierimās, ņēmu nākamo, tas bija Dagņa RRD quad 92l. Salīdzinoši lēns dēlis, bet pateicoties viņam uztaisīju savu pirmos sakarīgos Gu Screw. Šādā pilnā burāšanas dienā sanāca pavadīt 4 stundas.

No Latvijas Igaunijas čempionātā varēja startēt 3 labākie. Daudzi šo iespēju laida garām un pēc ieņemtajām vietām Latvijas kausā, uz sacensībām ieradās Dagnis un Rūdolfs. Rūdolfs paspēja arī uzburāt arī dienu pirms sacensībām, savukārt Dagnis ar paškūpinātu speķi ieradās ap pusnakti.

Nākamās dienas jau nāca ar daudz stiprāku vēju, līdz par 20 m/s un pareizo Ristnas virzienu – DR. Tā bija čempionāta diena. Uz starta mēs bijām salīdzinoši maz, kopā 8 cilvēki. No kuriem 3 latvieši :) Tādi labi braucēji kā Taavi nemaz nepiedalījās…personīgu iemeslu dēļ. Iespējams, ka dalībnieku skaits bija arī mazāks, jo Igauņi pirmo reizi bija izveduši B līgas sacensības. Un ne tik stipriem braucējiem vairs nebija nekāda interese cīnīties ar pašiem labākajiem. Sacensības bija salīdzinoši grūtas un ilgas. Vējš bija par daudz. Lietoju savu SF ME 4.2m2, pretēji Igauņi brauca gan ar 3.5, gan 3.7. Vējš bija ļoti no krasta un ar mazu buru varēja arī rasties lielas problēmas. Bija iespēja taisīt super augstus Backloop, tāpat arī Pushloop. Bija reizes, ka Pushloop sanāca perfekts, bija reizes, kad rotācija vispār nesākās. Šķiet, ka pie vainas krasta vējš.

Inventāram šī diena nebija medus maize. Tika salauzts pilnīgi jauns CAAS 370 masts, uzskēju uz viena no lielajiem akmeņiem un manā leģendārajā Da Curve 79 dēlī bija parādījusies ļoti nopietna plaisa!

Par pašām sacensībām un tiesāšanu. Tika izvesta Double elimination atlases sistēma. Jāatzīst, ka mēs neesam vienīgie, kuriem klibo tiesāšanas sistēma. Lai nu kā, finālā zaudēju Penijam. Atkārtotajā finālā laikam morāli biju satriekts, varbūt noguris, un Igaunijas čempionātu titulu tā arī neizdevās iegūt. Šogad jābūt man labākam par galvas tiesu, lai zobos varētu sakost 1 vietas medaļu. Ļoti patīkami biju pārsteigts par Kristian Kiisk sniegumu, kurš ieņēma godalgoto trešo vietu. Cik saprotu, viņš kādus 2 gadus nevarēja pilnvērtīgi burāt dēļ kājas traumas, bet nu ir atgriezies par visiem 100%.

Vietu sadalījums:

1. Ain Härmson EST0
2. Krisjanis Tutans LAT168
3. Kristjan Kiisk EST797
4. Erno Kaasik EST2
5.-6. Rudolfs Kruklis LAT96
5.-6. Alar Vaarak EST117
7.-8. Arbo Arrak EST10
7.-8. Dagnis Bricis LAT129

Rūdis tika atzīts par labāko supersesijā, kas norisinājās uzreiz pēc sacensībām!!!

Uzreiz pēc sacensībām uz apvāršņa parādījās saulīte un laiks bija pasakainai vakara sessijai. Nu vairs mocīties nebija vērts un varēja izmantot 3.5m2 Fire buru. Perfekti DTL apstākļi, žēl vienīgi, ka tik labi viļņi mums ir tikai ar tik ļoti stipru vēju. Pašās beigās Rūdolfa kardāns neizturēja lielo slodzi un aizņemtais Jurģa dēlis un dzltenā bura pašķīrās. Šādos apstākļos ir ļoti viegli dēli aizsūtīt uz Zviedriju. Kopīgiem spēkiem tomēr visu izglābām un ar to arī sessiju varējām beigt.

Vakarā laipni tikām uzņemti Alar mājā, kas ir kādus 10km attālumā no Ristnas dziļi mežā. Guļbaļķu māja ar pirti un daudz igauņiem, un pat interneta pieslēgumu :)

Salīdzinoši pret iegūtu, breuciens bija par velti. Lielākās izmaksas sastādīja degviela un prāmja biļetes, pārējie bija sīkumi.

Pa 4 dienām paguvām sabildēt tūkstošiem bildes. Tās atlasot, sanāca 5 albūmi:

• Pirmā diena: spied šeit.
• Otrā diena:  spied šeit.
• Trešā diena, Igaunijas čempionāts: spied šeit.
• Trešā diena, vakara sessija: spied šeit.
• Ceturtā diena: spied šeit.

Ledusburāšana un ledus delis kādu laiku nav manīts ne manā blogā, ne manā sportiskajā sarakstā. Pēdējos gados šim vindsērfinga novirzienam gandrīz nemaz nav sanācis veltīt laiku. Vai nu tam par iemeslu ir jauni izaicinājumi ar ko saprotam snowsurf vai metru garais frīstaila ledus dēlis. Dzīvošana Tenerifē arī pavēra iespēju pavadīt visu ziemu uz ūdens. Šī sezona bija izcili īsa dažādām ledus izpriecām. Tā nu Smiltenieku un Tūtānu aizsāktā ledus dēļu ēra ir nedaudz pieklususi. Kāpēc? Izskatās ka vesels kopums apstākļu ir par iemeslu tam.

Toties nobremzēts nav pašu ledus dēļu tehnoloģiskais process, kurš tiek nemitīgi uzlabots un papildināts ar jaunām ekstrām. Brāļi Liepiņi joprojām attīstā pašmāju ledusdēļu brendu Hiberna.  Abi dēļu modeļi, frīraidam domātais Edge un sacensību Converter ir palikuši daudz advancētāki un arī vieglāki.

Aizpagājušajā nedēļas nogalē bija iespēja divas dienas pavizināties ar Edge modeli. Šī ledus dēļa klājs ir izstrādāts balstoties uz vecajiem T2 pamatprincipiem un pie tā radīšanas tika pielikts arī mans pirksts. Lilastes ezerā pie viesu nama Medzābaki norisinājās Eiropas kausa posms jeb WWEC. Jāatzist, ka vējš nebija no tiem stiprākajiem un inventāra trimmēšana bija īpaši svarīga.

Buru man bija iespēja aizņemties no mūsu kolēģiem Lietuvā – Surfhouse.lt, kuri ir arī Hot Sails Maui izplatītāji. Pirmo reizi bija iespēja notestēt HSM slaloma buras modeli GPS. Forši, ka masts šai burai ir RDM un priekš 7.3m2 ir nepieciešams 4,60m. Lai varētu raustīt aukliņas, bomi aizņēmos no Jurģa. Pirmo reizi salikt buru bija izaicinājums un aizņēma vairāk kā tas parasti būtu nepieciešams :)

Sanāca arī pamačoties, bet tas tikai sadragāja manu pašapziņu :) Uz starta gan slalomā, gan kursā lielākā daļa bija lietuvieši. Es naivi domāju, ka uz ledus dēļa var uzlekt un braukt. Tā tas nenotiek. Pirms katriem mačiem ir jāizvēlās piemērotākās slidas un tās jāuzasina. Tad jāpārbauda paralelitāte un jāsaregulē griešanās leņķi, arī cietība. Slīdēšanas ātrums izmainās ļoti krasi, ja ir saliekta slida vai neparelitāte.

Pēc šīs nedēļas nogales sapratu, ka man vairs nav ne laiks, ne vēlēšanās šādi izklaidēties un tūnēt inventāru. Izpratne un vērtību skala ir mainījuises… Protams, frīraida izpratnē, ledus dēļis ir cool!

Jarno Rautio photo.

Tā kā darbs negaida un inventārs man ne tuvu nebija sacensību gatavībā, nolēmu arī izlaist iespēju apmaklēt Eiropas čempionātu Somij, Kalajoki. Bet ceļā devās mana māsa Gundega. Sacensības bija izdevušās un Gundega atgriezās ar godalgoto otro vietu!

Te bildes no Lilastes ezera, paldies par bildēm Dagnim, Gugai un Ivo:

Tiem, kas nelieto Flash: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/2012030910_Iceboard_fun?authuser=0&feat=directlink

Lai popularizētu vindsērfingu kā aktīvās atpūtas veidu, kopā ar Valdi Kļaviņu devāmies uz 9.vakara maiņas vidusskolu. Sieviešu dienā skolā norisinās dažāda veida lekcijas par interesantām tēmām, arī T.Grēviņš stāstīja par savu darbu rādio. Kopā lekciju noklausījās ap 50 interesentu un pēc lekcijas bija skaidrs, ka šī gada Roadex Open Wave būs vismaz puse autobuss ar faniem no 9.vidusskolas.

Esam mājās un mājās ir forši. Ikdienas Rīgas ritmā gan vēl nesanāk ieet, bet tas ir laika jautājums. Cilvēki zvana un jautā par Tenerifi, īstais laiks kad tur doties un pārlaist slapdraņķi. Valdis Siliņš kārtējo reizi ir sagaidījis labu prognozi El Medano pilsēta un uz šo nedēļas nogali pošās uz turieni. Pūtīs jau turarī uz vella paraušanau.

Brauciena statistika samērā laba gan skaitļos, gan sajūtās.Uz vietas pabijām 16 dienas. Samērā maz sanāca uzsērfot, jāvaino fiziskā nesagatavotībā un vājās rokas. Desmit dienas ar vindsērfingu, divas no tām ar frīstaila dēli. Divas dienas ar sērfu un papildus odziņa brauciena beigās – nobrauciens ar riteni no observatorijas virsotnes.

Vairāk kā jel kad, šī brauciena laikā sanāca vizināties pie Bunkura. Tas ir starp El Cabezo līci un molu. Sanāca tāpēc, ka viļņi nebija šoreiz no tiem lielākajiem un pie Bunkura tie ir lielāki kā citur El Medano pilsētas apkārtnē. Jābūt tikai uzmanīgam ar krastā neizbraukšanu, jo tas ir visai vienkārši. Uzreiz pēc viļņa vai nu jāiekrīt vai veikli jāuztaisa pagrieziens. Ļoti tur noder zābaciņu, jo straume ir ir nenormāla, visi kas tur bijuši varēs to apstiprināt. Vienu dienu pie neliela vēja un īstenībā frīstaila apstākļiem, mēs ar Jurģi pavadījām pie Bunkura ar lielajām 5.3m2 burām. Izklaidējāmies ar mazajiem krasta viļņiem. Jurģis kādu laiku arī tēloja roni un ar Go Pro kameru filmēja gan savas ekstremitātes, gan manu viļņu ķeršanu. Skats no okeāna puses:

Visstiprākā diena mums bija 20.februāris, kur tad arī vienīgo reizi lietoju sev līdzpaņemto Super Freak ME 4.2m2. Vēl Rīgā biju nobažījiem par komplektu Fanatic Quad 87 + HSM SFME 4.2m2. Bet par lielu pārsteigumu man, komplekts kalpoja vienkārši perfekti, nu vismaz šādos onshore un mazu viļņu apstākļos. Dēlis gāja savu kursu un kontrole eleganta. 4 spuru dēļos ir savs triks, plašāks diapazons. Prētēji mūsu prognoizēm, lielākie viļņi sekoja nākamajā dienā pēc stiprā vēja, kad mūsu video operātors bija devies mājup un fotogrāfs bija jau nomocīts pludmalē ar sēdēšanu pludmalē.

Burāšanu noslēdzu La Tajita pludmalē, kur kopā ar Guntaru devāmies frīstailot. Guntars atkal piedāvāja man savu 98l Fanatic frīstaila dēli. Sākām divatā. La Tejita pludmalē pūš krasta vējš un tā stiprums ir nedaudz lielāks kā El Medano vai El Cabezo. Neviens uz turieni parasti nebrauc, jo krasta vējā vienam braukt tur nav omulīgi. Beigās kopā ūdeņi bijām jau 7 burātāji, informācija izplatās ātri. Adams Lewis no Official Test Center (OTC) pievienojās mūsu bariņam, lai pēc HSM lūguma notestētu Super Freak buras. Diemžēl ne īpaši stiprā vēja dēļ nācās testēt pašu lielāko līdzpaņemto izmēru – 5.3. Adams ne tikai māk izcili braukt pa viļņiem, bet izpildīt arī pašus modernākos frīstaila trikus. Kā viļņos, tā arī frīstailā viņam ir izteikt ļoti agresīvs braukšanas stils ar lielām amplitūdēm.

Uzreiz pēc šīs sesijas ar Jurģi devāmies uz Las Americas pēc sērfinga viļņiem. Bija izcila sesija mums abiem, katrs gan no mums laiku pavadījā citā spotā. Es kā parasti iesācēju spotā iepretim izslavētajam Beneton veikalam. Noķēru 7 viļņus un ar vienu īpaši lepojos gan ar izmēru, gan nobrauciena garumu. Šiem pozitīvajiem sportiskajiem notikumiem papildus beidzot izdevās nobaudīt īstu karnevāla tusiņu galvaspilsētas Santa Cruz ielās. Beidzot apstiprinājās Reiņa un Rinalda vārdi par urīna straumēm centra kalnainajās ielās. Vietējie šo pasākumu uztver nopietni un patiešām lielākā daļa no klātesošajiem ir maskās. Brīnos kā mus lika mierā, ka esam uzspļāvuši šim vienīgajam nopietnajam karnevāla noteikumam un neesam saposušies. Tiesa gan vakara sākumā ķīniešu ielas tirgotāju mūs ietērpa visai ekskluzīvos ietērpos :)

Nākamajā dienā pēc Māra aizbraukšanas, nolēmām īstenot Jurģim vēl nebijuši piedzīvojumu – ar riteņiem nolaišanos no observatorijas, kas atrodas netālu no El Teides vulkāna. Šādu pasākumu jau biju veicis divas reizes un vienmēr esmu atcerējies ar ļoti pozitīvām atmiņām. Observatorijas augsums 2390m, kādi 300m zemāk kā Teides vulkāns. Pasākums ļoti vienkārš. El Medano vienīgajā velosipēdu nomā par 18E/dienā iznomā kalnu divriteņus un ar auto tos uzved līdz observatorijai. Par laimi mums bija kas uzved, paldies Aņa! Augšā lai arī saule spīd, ir ļoti vēss. Iespējams, ka pat zem +10 grādiem. Ja vien nav džipveidīgs transportlīdzeklis, auto jāsūta atpakaļ pa asfalta segumu.

Nobraukšana sākās virs mākoņiem. Ik katras pāris minūtes nākas apstāties, jo rokas tiek piedzītas pa zemes ceļu, kur lietus ūdeņi ir izskalojuši pamatīgas rievas. Jau pirmajās minūtēs izsitu gaisu no priekšējā amartizātora, bet tas ātrumu nemazināja. Jurģis sākumā gribēja sevi savainot ar modernāko Go Pro kameras stiprinājumu – miskastē atrastu bomja daļu. Video sanāca labi, bet jau brauciena sākuma daļā nācās no šīs uzpariktes atbrīvoties. Makoņos bija pmatīgs mitrums un nācās speciāli pat uzmīt, lai varētu sasildīt ķermeni. Kopā uz leju bez īpašas mīšanas nepieciešamības nobraucām 15.5km. Kad man pie riteņa bija piestiprināta kamera un bijām jau gandrīz veikuši nobraucienu, priekšā bija nedaudz par dziļu bedre un nelēmu bremzēt, nekā lidot pāri ragiem. Bilde no kritiena brīža ar izbīlu sejā:

Un pēc kritiena:

Iepriekš kad biju veicis šo maršrutu, vienu reizi nobraucām līdz pašai El Medano pilsētai, otru turpat līdz Guimar. Tā kā biju kopā ar Jurģi, kuram bija tik ļoti svarīgi veikt maršrutu līdz pašām beigām, mēs arī to izdarījām. Tiesa visai prātīgi tas nebīja, jo pēdējo stundu iestājās tumsa un nācās izlīdzēties ar pēdējo lentes gabaliņu un savu iPhone 3GS, kuram vēl nav zibspuldze ar signalizēšanas iespēju. Neticamā kārtā ekrāns tumsā uz 100% gaišumu ir ļoti spilgs un pamanāms.
Izmantojot Google maps, sanāca, ka esam nominušies paprāvu ceļa gabaliņu, kopā 67km, sanāk, ka 50km no tiem tiešām minušies. Kā Jurģis teica, Tūtāns seniors ar mani leposies!

Pēdējā dienā kā parasti mājās braukt vairs negribējās. Las Americas bija perfekti viļņi tieši manam Fish 7”2 sērfam, bet tas jau bija ar čārteri un visiem pārējiem latviešiem aizceļojis līdz Rīgai. Īpaši smuki ir saulrieti Las Americas pludmalē. Kalni met ēnas.

LA iespēja mums palūkot kā iepriekšējās ziemas Tenerifes darugs Freds Bonnefs plosījās pa viļņiem ar savu Fanatic SUPu PROWAVE, šķiet, ka 8”2 vai nedaudz lielāku. Viegli tas neizskatās, jo tilpums ir ap 100 litriem un līdzsvaru var zaudēt visai ātri. Veicām arī viņa meistarības dokumentāciju, te viens izgriezts kadrs:

Pēdējo vakaru pavadījām ar abiem laimīgajiem, kas palika izbaudīt Tenerifes vējus Guntaru un Endiju. Vēlāk mums pievienojās arī Andrejs, kuram nodevām mūsu nu jau aprasto un mājīgi iekārtoto apartamentu atslēgas. Ātri mēs pieķeramies lietām. Laimīgais pāris busiņā savus plānus vēl nezina, bet plāno vēl kādu mēnesi pa Tenerifi un tad varbūt apciemot blakus salu Fuerteventuri. Iespējams, ka abus viņus vasarā satiksim atkla Surfout bāriņā Pāvilostā.

Pēdējā paka ar krāšņām bildēm no ceļojuma:

Tiem, kas Flash nelieto: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/Tenerife_201202_part3?authuser=0&feat=directlink 

Sešu dienu non stop burāšana, prasījās pēc muguras  atbrīvošanas. Pirmo reizi apmeklēju uz prominādes esošā masāžas salona pakalpojumus un novērtēju atzinīgi. Viens noderīgs ieteikums no masiera, kas strādā ar kaitbordistiem un vindsērferiem ir tāds, ka jostas trapeci nedrīkst sprādzēt cieši. Tas rada pārāk lielu spriedzi uz muguru un tad arī rodas problēmas ar to. Par laimi pašam patīk trapeci lietot ar āķi, kas staigā pa lentu un arī nekad to nesienu cieši. Bloga lasītāji, ņemiet šo vērā!

Kopā ar Guntaru un Endiju 17.februāri pavadījām mūsu veco māju pludmalē La Tejita, kur bija samērā labi frīstaila apstākļi ar 5.3m2. Tiesa vējš pieņēmās spēkā un frīstailam palika par daudz un nācās sesiju beigt, lai lieki nesavainotos :) Ar Gundara Skate 99 izdevās izpildīt sava arsenāla visus rīstaila trikus, tiesa spuras garums likās daudz par garu. It sevišķi Clew First Spock to varēja just. Gundars notestēja arī mani 5.3m2 Super Freak Maui Edition un novērtēja ļoti atzinīgi un teica: “man arī tādu vajag” :)

It kā bez viļņiem un ar ļoti mazu vēju pavadījām vienu dienu pie mola – El Mulle. Lietā liku 5.3m3 SF ME un novilku to pavisam maz, lai ir jauda. Beigu beigās izrādījās ļoti interesanta sesija, kuru Aņa arī sabildēja. Izdevās par nosēdināt arī Backloop. Beidzot ir atgriezusies Backloop nosēdināšanas veiksmes dzirkstelīte, laikam pateicoties salīdzinoši mazajam izlekšanas augstumam. Kamēr burājām pie mola, ūdens līmenis nokritās pavisam zems un taisot pretvēja pagriezienu sanāca divas reizes nodurt dēļa degunu ūdenī. Jāatzīst, ka Fanatic 2012.gada dēļi ir konstruēti daudz nopietnāk kā citi līdz šim bijušie. Ir sasišanas pēdas, bet dēlis apkārt iesituma vietai paliek ciets.

Pa trijiem pēdējā sesijā iztinām pēdējo gabalu plāksterim, ko lietojām mūsu plaukstu aizsardzībai. Pirms katras sessijas nākas pavadīt 20 minūtes rūpīgi notinot rokas, lai pušumi nekļūtu vēl lielāki. Pirmās minūtes ūdenī ir īpaši nepatīkamas.

Samērā asiņaina izvērtās 19.februāra sessija, kad neveiksmīgi ar dēli pārsitu uzaci. Varētu vēl saprast, ja būtu mēģinājis Goiter, bet taisot parastu pretvēja pagriezienu. Tas darām apmēram tā –  uzgriež pret vēju cik vien iespējams, ar priekšējo kāju uzsit pa dēļa priekšgalu un atmuguriski krīti ūdenī, tajā brīdī dēļa pakaļgals bliež pa labo uzaci. Pēc gardām vakariņām visi kopā piecu cilvēku kompanijā mērojām ceļu uz Las Americas vietējo slimnīcu Hospiten. Lietā lika jau pārbaudītā EVAK karte – Eiropas veselības apdrošināšana karte. Privātā slimnīca pārsteidza ar īpaši modernu pieeju. Tā kā EVAK strādā kopā ar pasi, bija nepieciešama mana pases kopija, kuru protams, nebiju paņēmis līdz. Bija iespējams izlīdzēties ar iPhone esošu pases kopiju. Slimnīcas personāls no sava āboļa telefona nošēroja internetu un veiksmīgi pārsūtīju bildi uz oficiālo slimnīcas e-pastu. Pats pasākums līdz brūces sašūšanai gan ievilkās un kopā kopš reģistrācijas slimnīcā pavadīju 4.5 stundas. It kā ārstam bija liels noslogojums un akūtāki gadījumi, tam pilnīgi piekrītu. Pati procedūra ar anistēzijas ievadīšanu aizņēma apmēram 5 minūtes un gala rezultātā atstāja trīs krustus. Un biju gatavs nākamajam burāšanas sesijām. Rit priekšā gaidāma diegu izņemšanas procedūra ārsta Jurģa Vītola vadībā.

No pagājušās sestdienas mūsu latviešu bariņam ar čārterreisu pievienojās vēl četri latvieši – Jānis Norde, dēls Dāvis ar draudzeni un Juris Lipskis. Kā ari Reinis Treijs ar tēvu Gintu. Pirmās dienas uzreiz ūdenī, pēdējās atvaļinājuma dienas pa salu ekskursijās. Ir forši izrauties arī uz nedēļu. Jānis šajā nedēļā jau ir vairāk burājis kā visā pagājušajā gadā, kas bija 2 reizes :)

Pēc 10 kopbūšanas dienām, Jurģa draudzene Marija, vienlaikus arī mūsu video operātors, devās Rīgas virzienā, lai pārāk daudz nekavētu savu intelektuālo attīstību. Lēnām mūsu koplietošanas dzīvoklī paliekam mazāk. Rīt ir sestdiena un kārtējais čārterreis kursē uz Latviju. Arī Māris Ozols atstāj mūsu apartamentus un paliekam mēs 3 laimīgie, kuri izbaudīs saules starus un vēja brāzmas vizilgāk.

Ik dienas arī cīnos ar Gu Screw. Sanāk arvien labāk, bet izskatās, ka ar Gu Screw tehniku līdz Wave 360 ir pavisam tālu. Tas vienīgais Wave 360 laikam bija cūcene. Baigi patīkami ir izlidot samērā augstu no viļņa un tad aiz viļņa horizontālajā daļā nosēdināt plakaniski dēli, ar nedaudz jaudu burā. Liekas, ka sajūtā tāda kā frīstaila manevrā Kono.

El Cabezo līcī satiku Lietuviškas bravļukas LTU-46. Šis uz Tenerifi atbraucis pārziemot, uz pieciem mēnešiem. Ik pa laikam auzšaujot uz Lietuvu, bet tā visu menidžē no Tenerifes. Šis arī sūdzējās par viļņu nepietiekamību, it sevišķi sērfingam. ar iepriekšēju nodomu par sērfošanu, šis apmeties ir Los Cristianos.

Esam trāpījuši arī otrajā lielākajā karnevālā Pasaulē, kas norisinās salas galvaspilsētā Santa Cruz un ne tikai. Tā kā pagājušajā gadā izbaudījām jau parādi un burziņš nebija pa prātam, šoreiz karnevālu izlaidām. Karnevālu bija pat iespējams redzēt ūdenī. Viens no vietējiem El Cabezo burātājiem Džakomā (itāļu izcelsmes) bija uzvilcis masku un demonstrēja savus izcilākos trikus. Tiesa pēc dažiem manevriem pēc maskas nācās peldēt pakaļ :) Tieši uz šīm karnevāla dienām, El Medano gāž no kājām, jo liela daļa galvaspilsētas iedzīvotāji mūk no lielā ļembasta.

Ozols action.

Jurģis action.

Esot šeit, mums ar Aņu iekrita arī pus gada oficiālās kopdzīves jubileja. Izmantojām iespēju un devāmies uz galvaspilsētas kādu īpašu restorānu atzīmēt to. Tenerife vienmēr paliks mūsu atmiņās ar īpašu posmu mūsu dzīvēs, ar brīnišķīgu ’10-’11.gada ziemu.

Tenerifes bildes otrā daļa:

Tiem kas nelieto Flash: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/Tenerife_201202_part2?authuser=0&feat=directlink

Te 30 sekunžu video ieskats mūsu ceļojumā no Jurģa puses:
 

Pirmo vēju esam noķēruši un rokas sabeiguši. Jāatzīst, ka Tenerifē šobrīd ir vēsi un velkam visu to siltāko. Kā man vakar Johans teika, es esot atvedis aukstumu sev līdz! Kopš pagājušās sestdienas, piecu cilvēku sastāvā, Anete, Marija, Jurģis, Māris un es, dzīvojam bez rūpēm Tenerifes salā. Lielākā problēma – panna. Mūsu apartamentos, kas atrodās tieši pie El Cabezo līča, no pannas ir iespējams nolasīt ēdienkarti trīs gadu garumā. Dzīvoklis mums ir liels, 3 guļamistabas, dzīvojamā istaba un virtuve, bet jāiztiek bez terases, toties ļoti laba cena. Nav arī skats uz pašu līci… Inventāru glabājam pie Alesandro netāli no El Cabezo līča, kādu 2 kvartālu attālumā. Iekārtoties mums palīdzēja Andrejs un Andžela, paldies viņiem!

Pirmā buršānas diena izdevās pavisam negaidīti. Braucām uz Las Americas it kā sērfot un pastaigāt pa veikaliem. Mūsu miestā El Medano bija nomācies un lija lietus. LA, kas atrodās 20km attālumā, izrādās, ka spīd saule un pūš vējš. Prognozē bija solīts 1-2m/2 vējš, tāpēc arī termika nostrādāja. Māris teica, ka viņš ko tādu savā dzīvē vēl nebija pieredzējis. Man paveicās, jo Guntars man aizlienēja savu Skate 99 un man bija iespējams pafrīstailot, tiesa nekas vairāk par Flakām un Grubby mēģinājumiem man neizdevās, kā arī noķēru pāris mazus vilnīšus. Jā, šeit uz vietas jau nedēļu mitinās Guntars un Endija. Līdzīgi kā mēs ar Aneti pagājušo gad, viņi šogad izbauda bezrūpības dzīvi. Viņi jau pabija būt arī Gran Canaria un Pozo salīdzinājumā ar El Cabezo esot daudz draudzīgāks un patīkamāks burāšanai līcis. Pēdējās divas dienas viņi testē La Tejita līci un nodarbojās ar frīstailu.

Paldies Marijai par smuko bilžuku!

Mums līdzi ar Jurģi ir arī sērfa dēļi. Jurģis jau pirmās dienas vakarā paspēja ieskriet ūdenī uz 20 min. un noķēra vienu smuku vilnīti. Šobrīd pa dienu ir bēgums un nav lieli viņi ne Las Americas, ne te El Medano. Pasērfojām arī LA spotā La Fitenia un izlīdām no ūdens pilnīgā tumsā, tā ka pašiem bailes sametās…

Kā satieku kādu paziņu, visi stāstā kā ir pūtis pēdējos 2 mēnešus, tikai ar 3.7 un 4.0m2 burām ir burājuši. Un tikai tagad esot pierimies, tieši iepriekšējā dienā pirms ieradāmies, hehe.

Vakar iepūtā tāds stiprāks vējš un varēja gasēt ar 4.7, iespējams ar 4.2m2. Taisījām divas sesijas, pirmā garā kādas 3 stundas un tad īsā pašā vakarā. Vakarā arī bija atnākuši viļņi un bija pacēlies ūdens līmenis. Pa dienu varēja ritīgi ieskrieties, bet bieži gluži vienkārši nebija uz ko uzlēkt, tas pats attiecās par viļņiem. Vakardienas lielākais sasniegums, iespējams arī visa šī brauciena kopā, Wave 360. Jā, patiešām taisot jau ierasto Gu Screw, izdevās apgriezties pa 360 grādiem un turpināt kustību pa to pašu vilni. Pats vilnis gan nebija no tiem lielākajiem, bet apziņu vismaz pacēlu.

Jurģis iziet uz Forwardloop un viņam labi sanāk. Uzlec, pagaida, pievelk kājas un ierauj buru. Bildes labi atspoguļo sniegumu.

Šodien bija jau tāds švakāks, bet joprojām ar 4.7m2 burājams laiks. Paburājām gan tikai stundiņu un tad kā prognozē solīts, vējš lēnām pierima. Iespējams labi ka tā, jo man uz abām rokām ir kādas 1o tūznas un bariņš potenciālu. Labi, ka kājas man sargā mani jaunie, bet jau pērn notestētie, Rip Curl 2mm zābaciņi, paldies Renāram no Boards.lv. Māris gan ar savu slaloma inventāru izbraukāja visus līčus un El Medano aplūkoja no ūdens puses.

Ar Marijas un Jurģa smagu darbu tiek vākts materiāls brauciena filmai. Speciāli šim nolūkam ir iegādāta jauna Canon 60D spoguļkamera. Par statisko atmiņu nodrošinājumu rūpējās Anete ar mūsu godam kalpojošo 40D.

Te mūsu pirmā foto galerija no šī ceļojuma:

Tiem kam nav Flash: https://picasaweb.google.com/109761450517112243458/Tenerife_201202?authuser=0&feat=directlink

Rīt vēju vairs nesola, plānojam doties ceļojumā apkārt salai, ņemsim līdz arī sērfa dēļus. Labus viļņus sola spotā La Caleta de Interian. Mārim izrādīsim salu, savādāk šis neko vairāk par LA un veikalu ielu nav redzējis.

Piemetināšu, ka 5 cilvēku sastāvā, vakar ieradāmies mīļotājā El Medano pilsētā, kur pavadīsim patīkamas un cerams vējainas 2.5 nedēļas. Tuvākais sakarīgais vējš gaidāms otrdien. Kadrs no rīta brokastīm:

Now I will try to describe how to attach windsurfing sail to snowboard without damaging the board. I made a drawing with the main measurements.

In the beginning I build one sail hold. So I can go one side in normal stance, other switch stance. And if I want to change she sides, I can turn the bindings to other side.
I used a 16mm plywood, necessary size 400x200mm peace of it. I chose to put Chinook two bolt mast base on the hold. Because the same I use on the water and it allows to change the screws for shorter.

I bought screws such as:

Special nuts for wood M8, 15.6mm x2 peaces  and screw with six edges M6, 20mm x2, booth for mounting the mast base. Special nuts I put in the plywood and original Chinook screws I changed to shorter ones.
Cross driver screws for bindings M6, 35mm x4 peaces, wich I put instead of original binging screws. So I can put the plywood between snowboard and bindings.

There will come several pictures with manufacturing process:

Smoothen the front of the hold, so the snowboard will not be damaged when snowboard bends.

I made a depth for the nuts, so snowboard will not be scratched.

I made 10 6mm holes, so I can put the mast base in 3 different positions - P1, P2 and P3.

Hold weights 750 grams.

Here comes the magic result. Only thing remaining, I have to test it in the action :) But the distance between mast base and the middle of the bindings is already tested!

Ziema beidzot ir atnākusi. Ar sniega dēli ir bijusi iespēja vairākas reizes uz kalna jau būt. Esmu vizinājies aiz auto  frīraidā pa plāvām. Un pat šo piektdien izmēģināju X-bag Milzkalnā. Ir pienācis laiks arī vilkt ārā visa veida ierīces, kuras var kustināt ar vindsērfinga buras palīdzību. Ķīšezerā ir visai laba ledus situācija – viegls sniegs līdz 5cm. Tas nozīmē, ka var braukt gan ar ledus dēļiem, gan snowsurfiem.

Tā kā pagājušo ziemu pavadīju tuvāk ekvadoram, esmu palaidis garām jaunumu – snowsurf. Ideja ļoti vienkārša, uzkabini uz visparastākā sniega dēļa buru un pa sniegu ir iespējams izpildīt dažāda veida frīstaila manevrus. Pagaidām dēli aizņēmos no paša snowsurf izgudrotāja Valda Kļaviņa.

Laiciņš vakar bija pasakains, vienīgi vējš varēja būt stiprāks. Pabraucu labi ja 20 min. un vējš vispār pazuda. Bet ar to pietika, lai pieņemtu lēmumu par sava snowsurf dēļa izgatavošanu. Uztaisīju Spoku un pāris Hellitack. Kā sacīt, āķis lūpā. Jāgaida nākamā nedēļas nodale. Un pa to laiku, jāizgatavo stiprinājums pie kā pieskrūvēt masta pēdu. Pagaidām ir divi galvenie veidi kā tiek stiprinātas masta pēdas pie dēļa. Valdis Kļaviņš izmanto snovbordu remonta komplekta stiprinājuma skrūves un iestiprina tās pa taisno snovbordā. Šajā gadījumā sanāk sabojāt snovbordu un nevar īsti pārbaudīt cik lielu slodzi katrs dēlis var izturēt. Pastāv arī otrs variants ko ir izveidojis Māris Minkēvics. Viņs ir izgatavojis finiera gabalu, kuru var pieskrūvēt pie dēļa ar tām pašām skrūvēm, ko stiprina sniega dēļa zābaku stiprinājumus, sīkāk par šo var apskatīt Māra blogā: http://www.windsurf.lv/news/pa-so-laiku-4/. Pagaidām vairāk sliecos uz Māra variantu, tiesa tad pašam būs jāizgatavo stiprinājums. Savukārt, ja ir doma iestrādāt skrūves pa taisno sniega dēli, tad to var izdarīt Burusports veikalā Gaujas ielā.

Bildes no vakardienas, bildēja Uldze Liepiņa: