Summer 2017

Vasara kā parasti paskrien nemanot, jo īpaši šī man bija pārbaudījumiem un izaicinājumiem pilna. Tika burāts, remontēts, ceļots, uzņemti viesi Šīfermāja un pats nopietnākais no tiem – neziņa par veselību. Tāpēc biju pazudis no bloga ierakstu veidošanas un pēdējais ieraksts ir no februāra.

PAR VESELĪBU.
Šis būs tāds plašāks ieskats uz notikušo šī gada garumā. Kā viss sākās un kā atradu ceļu par ko virzīties.
Patiesībā viss sākās jau daudz senāk, bet saasinājās šī gada marta beigās. Nu jau ierasts, ka katra gada februārī/martā visa ģimene dodamies uz Tenerifes salu pēc D vitamīna. Cenšos koncentrēties uz burāšanu. Parasti burāt sanāk ap 2/3 no dienām ko pavadam uz salas. Un ja esam tur vienu mēnesi, tad ar 20 dienām uz ūdens var rēķināties. Un ja ir papildus enerģija, tad droši var doties viļņu meklējumos ar sērfa dēli. Par pašu braucienu ir daudz foto un video materiāls, tāpēc būs vēl atsevišķs ieraksts. Bet atzīmēju šo, jo ar šo braucienu sākās manas veselības problēmas vai precīzāk tās uzliesmoja.

Pēdējās dienās Tenerifē, sapūta labo ausi un īpaši neņēmu to vērā. Jo tā agrāk diezgan bieži gadījās, bet vienmēr labi arī beidzās. Agrāk regulāri lietoju ausu korķus, bet pēdējā lāaikā nebija nepieciešamība. Kad atgriezāmies mājās, mana ķermeņa imūnā sistēma bija pamatīgi nogurusi. Bija marta vidus un laukā bija kā jau martā, vēss. Bet darbi negaidīja, jo līdz vasaras sezonai bija jāuzbūvē jaunais īres objekts, Māras istabiņa. Principā tas nozīmēja, ka jāpārbūvē bija viss šķūnis. Jāpaceļ un jānomaina visi balsti, kuri bija pilnībā sapuvuši/ satrūdējuši. Gala rezultātu iespējams apskatīt Šīfermājas mājas lapā:
http://shifermaja.lv/properties/maras-istabina/

Tā arī auss divu nedēļu laikā nepārgāja sāpēt, pat sāpēja abas. Sāka sāpēt galva, ausis palika jūtīgas pret augstumu/vēju, sala galva. Lai izietu ārā, bija nepieciešamas fiziski divas cepures un pa virsu vēl kapuce. Vienu nakti sākās karuseļa reibonis un nākamā dienā jau devos uz Stradiņu slimnīcas neatliekamo pieņemšanu. Tur man konstatēja vidusauss iekaisumu. Un kas vēl interesantāk, izrādās man ir “swimmers ear” vai “surfer ear”, kas nozīmē man ausis ir daļēji aizaugušas. Tas notiek dabīgi, jo ķermenis cenšas aizsargāt sevi no vēja un mitruma, kas tam tiek dots katrā sessijā uz ūdens. Izaugumi arī provacē iekaisumu ārējā ausī, jo ūdens krājās. Arī ir tendence krāties sēram, tāpēc ik pāris mēnešus ir jāveic manuāla ausu tīrīšana LORa. Uzreiz pieņēmu lēmumu atsākt lietot ausu korķus. Iepriekš lietoju visparastākos peldētāju ausu korķus no ražotā Speedo, kuri nopērkami sporta preču veikalos.


Kalpo labi, maksā tikai 5,-E. Problēma, ka tie ir baigi garie un kairina tos kaulainos auss izaugumus, ko sauc par “ekstotozēm”. Veikalā Burusports uzgāju speciāli sērferiem izstrādātaus ausu korķus “SurfEars”. Nobrendoti kā ION, bet ražojis SurfEars. Galvenā atšķirība, tie ir mīkstāki un laiž cauri skaņu, bet aiztur ūdeni. Kompeklā ir variācijas kājiņām un trīs variācija gumijām. Tāpēc iespējams atrast savai ausij piemērotāko izmēru.

Stradiņu slimnīcā es nogulēju sešas dienas. Par laimi dabūju akceptu pa nakti iet uz mājām. Jo palātas biedri, kas bija tikko pēc daguna operācijām, neļāva iemigt, nerunājot nemaz par aizmigšanu. Visas šīs dienas uzņēmu steroīdus, antibiotikas un asinsrites stimulējošus preperātus. Slimnīca neviesa uzticību, jo katru dienu mani apskatīja cits ārsts, praktikants. Kad izrakstījos, galva joprojām sāpēja, kas nebija raksturīgi vidusauss iekaisumam.

Ikdienas dzīve turpinājās un pievērsos šķūņa renovācijai, un gatavojos gaidāmajai vasaras sezonai Šīfermājā. Bija daudz veselības sūdzūbu, bet visas novēlu uz atlabšanas procesu vidusauss iekaisumam. Dzēru daudz medikamentu, ārstniecības augus un homeopātiskos līdzekļus. Simtomi saglabājās un spēcīgākie bija:

  • galvassāpes;
  • auss un galvas salšana;
  • abu ausu jūtīgums pret vēju, aukstumu;
  • tinīts jeb sīkoņa ausīs;
  • sirdsklauves;
  • bezmiegs;
  • svīšana;
  • elpas trūkums;
  • īsās atmiņas zudums;
  • nogurums;
  • depresija.

Otorinolaringologs jeb mans ausu ārts uzskatīja, ka līdz ar vasaras sākšanos un saulītes sildīšanu viss noregulēsies un būšu vesels. Diemžēl tā nenotika arī vasarā un sāku aktīvi meklēt kas par vainu. Tika apmeklēti visdažādākie speciālisti un izietas visdažādākās pārbaudes, kā piemēram, veiktas trīs magnētiskās rezonanses, neskaitāmas asinsanalīzes, sonogrāfijas un dažādi citi izmeklējumi.
Esmu apmeklējis sekojošus speciālistus:

  • ģemenes ārstu;
  • trīs dažādus ausu ārtsus;
  • ķirurgu;
  • homeopātu;
  • psihoterapeitu;
  • fizioterapeitu;
  • dažādus osteopātus, arī kas strādā ar frakcijām;
  • masieri;
  • speciālistus, kas attīra čakras (Cigun, ajūrveida);
  • speciālistus no diognostiskā radiologijas centra.

Pa lielam neko neatradām, nekas no zālēm un procedūrām nestrādāja. Augusta vidu kopā ar savu ģimenes ārsti Dr. Aizsilnieci nospriedām, ka tas toēmrē būs “meža sifilis”. Par meža sifilisu sauc Laima slimību. Laima silmība man analīzēs neuzrādijās, bet tas tā var būt. Latvijā pašlaik par šo slimību ir ļoti maz informācijas, internetā latviski var atrast tikai slimības definīciju :) Bet pasaulē, konkrētāk internetā angļu valodā (ASV, Kanāda, Austrālija), pēdējo piecu gadu laikā ir nācis klāt ļoti dauz informācijas. Kāpēc nācis klāt, tāpēc, ka pirms pieciem gadiem man konstatēja pozitīvu Borelija baktēriju asinīs (Laima slimības baktērija) . Ērces kodumu neredzēju vai nebija, bet raksturīgais sarkanais plankums ar gaišo vidu uz ādas.

Toreiz par šo satraucos, meklēju arī info un uzreiz kopā ar savu ģemenes ārstu uzsākām divu nedēļu  antibiotikas kursu. Pēc antibiotiku kursa ik pa laikam veicu testus un rādītāji nesamazinājās. Tad veicām atkārtotu desmit dienu introvenozo kursu un lēnām, lēnām rādītāji uzlobojās. Līdz pat šim pavasarim rādītāji bija tuvu pozitīvam, bet tomēr negatīvi. Ik pa laikam meklēju kaut kādas iespējas noguruma mazināšanai, koncentrācijas spējas uzlabošanai un enerģijas ātrākai atjaunošanai. Viss veltīgi un ģimenes ārsts neuskatīja, ka tas saistīts ar bijušo (vai esošo) Laima slimību. Tā kā izteiktas un saprotamas diagnozes nebija un neko viegli nevarējām atrast, šī sūdzības palika neatrisinātas.

Pēc tagad esošāsā informācijas (kas toreiz nevienam nebija zināma!), tagad ir skaidrs, ka Borēlija baktēriju var iznīcināt tikai ar četru nedēļu kursu. Pēc divu nedēļu kursa, baktērija paliek rezistanta un tikai pieņemas spēkā.

Laimas slimības man bija trešā un pēdējā stadija, kad baktēriēja sāk bojāt orgānus un nervu sistēmu. Baktērija slēpjās orgānos, tapēc to asinsritē nav iespējams konstatēt. Augustā izdzēru jaunu antibiotikas kursu un turpinaju ārstēties ar ārstniecīgiem augiem. Uzreiz bija reakcijas un sāka sāpēt visas locītavas, palika vēl sliktāk ar galvassāpēm u.c. Šis simptoms ar sāpēm locītavās man vienmēr bija asociējies ar Laima slimību, bet tas izpaudas tikai pēc preperātu lietošanas uzsākšanas. Tāpēc ātrāk man neradās pārliecība par šo slimību.

Sākumā ir jāatīra organisms no toksīniem, paralēli jāloba vaļā visas esošās sliktās baktērijas, vīrusi un parazīti. No ērces kodumā parasti iegūstam vēl arī citas ar ērci saistītas blakus infekcijas (Babesia, Bartonella, Micoplasma, Hlamīdija u.c.). Tām ir raksturīgi daži no man nosauktajiem simptomiem. Jāatceras, ka man organisms nekad iepriekš nav bijis stipru imunitāti, kas nozīmē, ka tas ir bijis novājināts no alerģijām, vīrusiem u.c., kas ļāva Borēlijas baktērijai iekļūt organismā.

Pašreiz lietoju dažādus vitamīnus, ārstniecīgos augus un citus medicīnas preperātus, ik dienas 10-15 dažādus. Dzeru attīrošās un ārstējošās tējas, veicu dažādas attīrīšanās procedūras.

Man ir palaimējies sastapt Dr. Inesi Sproģi, kura ir Laima slimības speciāliste. Sproģe pirms pieciem gadien novēlotā stadija sev konstatēja Laima slimību pēc ilgstošiem diagnozes meklējumiem. Pašas spēkiem, meklējot informāciju, pilnīgi atveseļoājs!

Septembrī  pie viņas sāku baktēriju, vīrusu un parazītu iznīcināšanas kursu ar Rife Machine. Šī mašīna izmantojot elektromagnētisko impulsus un mainot dažādas pārbaudītas frekvences, tās iznicina. Katrs kurss aizņem divas stundas. Šo divu stundu laikā Dr. Sproģe mani izglīto slimības ārstēšanas procesā, iesaka vitamīnus, ārstnieciskos augus, garšaugus un citus preperātu, kā arī izglīto par diētu.

Ļoti interesanta tēma ir diēta. Tā kā mūsu bērniem in dažādas pārtikas nepanesības, esam saskārušies ar glutēna (kvieši, mieži, rudzi, auzas) un visu govs piena izslēgšanu no pārtikas groza. Tāpēc man pāriešanas process uz Laimas slimības diētu bija nedaudz vieglāks.

Laima diētas galvenie pamatnorādījumi:

  • ēdiens ar maksimāli lielu uzturvērtību;
  • nekādus pārstrādātos un pievienotos cukurus;
  • augļi ar zemu glikēmisko indeksu;
  • pārsvarā tiek pārtikts no dārzeņiem un zaļumiem;
  • brīvā dabā audzētiem dzīvniekiem (tikai ne cūkas), zivīm;
  • sēklas, rieksti;
  • izslēgti piena produkti;
  • izslēgti graudi ar glutēnu;
  • nepārstrādāta pārtika;
  • maksimāli bioloģiski audzēta;
  • atteikties no alkohola.

Esmu sagatavojis savas diētas tabulu. Kur uzskatātmi varu redzēt kādu pārtiku drīkstu ēst. Tas gan vairāk nav aktuāli, jo esmu jau apradis ar situāciju. Ar zaļu atzīmēts ir man vērtīgais ēdiens, ar dzeltenu – dažreiz lietojamais un ar sarkanu tas, no kā jāizvairās.

Pa lielam ir jāēd veselīgi un jāizvairas no produktiem, kas baro baktērijas, kas ir cukuri, vienkāršie oglhidrāti un raugi. Laima diēta ir balstīta uz Paleo jeb akmens laikmeta diētas bāzes. Latviski par diētu var izlasīt Topi Vesels rakstu.

Sev esmu atadis atbilstošāku diētu, kura saucas Pegan un ir Paleo un Vegan diētas apvienojums. Tur ir viss labākais no abām un iekļauj nedaudz graudaugus bez glutēna un nepārspīlē ar lielu gaļas un olu daudzumu. Par Pegan diētu latviski var izlasī Happy Whispers bloga ieraksāt.

Vizuāli uzskatāma Dr. Mark Hyman’s Pegānu ēdiena piramīda:

Šobrīd jūtos daudz labāk un puse no simptomiem ir pazuduši. Palikuši ir izteiktākie, kas saistīti ar galvu un nerviem. Sekojot Dr. Sproģes norādījumiem, jācer, ka pilnīga izveseļošanās varētu notikt 1.5 gadu laikā kopš ārstēšanas uzsākšanas. Esmu otimisma pilns, jo ir zināms kāds ceļš ejams. Pretstatā šīs vasaras sajutai un depresīvam garstāvoklim.

Liels paldies manai ģimenei par izturību un atbalstu šajā grūta dzīves posmā!

Zemāk salikšu labākās bildes no šīs vasaras burāšanas sessijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Latvijā tā ir Pāvilosta un Liepāja. Lietuvā – Klaipēda. Un Hijumā sala Igaunijā.




 

One Comment to “Summer 2017”

  • Wow! This can be one particular of the most beneficial blogs We have ever arrive across on this subject. Actually Magnificent. I am also an expert in this topic therefore I can understand your effort. Henrieta Yankee Gefell

Post comment