Alcala, new arrivals & music festival

Pēdējās dienās ir bijuši daudz dažādi pasākumi un esam burājuši arī daudz dažādās vietās un dīvainos apstākļos. Sākt varētu ar spotu, kas saucas Alcala. Nodzīvojot šeit jau 5 mēnešus, vēl nebija izdevies nokļūt līdz burāšanas vietai ar nosaukumu Alcala. Šķiet, ka visos pārējos lielākajos spotos nu jau esmu burājis. Diemžēl Alcala joprojām paliek neatklāta, jo tālāk par uztākalēšanos un hidrotērpa uzvilkšanu nemaz netiku… 

Uz Alcala parasti dodas, ja Las Americas vējš ir par daudz no krasta, no kreisās puses. Tieši tā bija arī pagājušo ceturtdien, kad La Fitenia varēja redzēt, ka dziļāk pūš vējš, vairāk no ziemeļu puses. Tāpēc mēs kopā ar puišiem Armandu un Fici, nolēmām doties atlūkot jaunu burāšanas vietu. Johans parādīja mums ceļu uz Alcala burāšanas spotu, kas ir ļotu populārs sērfotāju vidū un mēdz būt dažādas izpausmes no viņu puses. Kā piemēram, riepu pārduršana :) 

Vieta ļoti skaista, bet tajā pašā ļoti bīstama. Ieiešana un iziešana ir visai bīstama, jo diezgan tuvu ir klintis. Vēja virziens nebija pats labākais, pārāk daudz no jūras. Tāpat arī vēja stiprums, samērā švaks, teiksim kādi 14-20 mezgli. Tā kā šeit biju pirmo reizi, nolēmu sākumā paskatīties kā ieiet Johans. Jo īpaši svarīgi bija tieši ieiešana. Ar ilgu viļņu vērošanu un pēc tam lielu plunkšķi Johans iegāja… Tā kā vējš bija vējš un no jūras, aiz viļņa tas nebija vispār, kas radīja situāciju, ka vilnis burātāju vienkārši apēd un rodas pavisam liela iespāja izskaloties uz klintīm.

Tāpēc šoreiz nolēmu neriskēt ar savu un inventāra stāvokli un paliku krastā. Johans savu sesiju nolēma beigt jau pēc 20 min. Notākalējāmies un devāmies uz pilsētas centru, kur ir zvejnieka osta, ar domu nedaudz paburāt ar frīstaila dēli. 

Neskatoties uz to, ka tas ir tikai frīstails, līdz vējam nācās peldēt! Vējš tiešām bija pietiekošs priekš 5.0 m2 buras, iespējams, ka nedaudz pat par daudz. Bet ūdens kvalitāte bija neciešama, ļoti nepiemērota frītailam, šausmīgi liels čops, bet neviena spica viļņa vai gludas virsmas. Tātad Alcala pilsētas akvatoriju burāšanai tiešām neieteiktu, bet droši variet tur ieturēt gardu maltīti ;) 


Pēc patīkamām vakarīnām ar Jancīti, devāmies atpakaļ māju virzienā. Pa ceļam nolēmām pārbaudīt vai vējš nav ienācis Las Americas pludmalē. Tā arī bija noticis un 5.0 m2 buru šajā dienā uztākelēju trešo reizi ;) Šoreiz gan izvēlējos lietot savu 85 l viļņu dēli, jo vējš bija samērā nestabils un viļņi diezgan sakarīgi. Šī bija mana pēdējā sesija ar 85 l dēli, jo atradu tam jaunu saimnieku, drīz ceru tikt pie jaunākas 4 spuru versijas.

Diemzēl Jānim Neimanim šī bija viena no neveiksmīgākajām sesijām viņa burāšanas vēsturē. Nedaudz neapzinoties straumes un viļņu jaudu, Jānis bija piebraucis pa tuvu pie mola, kas ir zemvējā, kā rezultātā nācās sesiju beigt tiešu uz mola. Kamēr Jānis kāpa pa akmeņu krāvumu, vairāki viļņi iznīcināja viņa invntāru. Tā teikt blīve un kardāns palika veseli ;)

Masts bija 5 daļās, karbona bomis pārlauzts, buras sagriezta, masta kabata pilnībā pārrauta, dēlis apskrambāts un MUF spuras apdauzītas. Neskatoties uz to, Janka joprojām ir pozitīvs un priecīgs par šo braucienu. Kopā salasījām trūkstošās detaļas un jau pēc 2 dienām bija uz ūdens!

Pagājušo piekdien mūsu bariņam pievienojājs vēl vairāki latvieši. No paša rīta ieradās Miks ar Lindu, kuri baudīs Tenerifes labumus veselas divas nedēļas. Pa ceļam vēl šie bija aplūkojuši Beļģiju, kur Miks studiju laikos bija apmeklējis universitāti.

Savukārt pēcpusdienā uz vienu krāšņu nedēļu, ieradās doktors Uldis. Uzreiz pēc šīs bildes tapšanas, visas 3 buru somas sagāzās, uz ko Uldis noteica, jau piektā reize :) Uldis atlidoja ar čārterreisu no Rīgas un man atveda arī vienu somu ar burām un mastiem, kuras biju pasūtījis priekš klienta šeit Tenerifē.


Laimīgais Igors ar savu jauno 5.8 m2 Super Freak rasta krāsās buru. Komplekts izevās vareni viegls un visai pievilcīgs.


Uldis tūrisma aģentūrā bija pieteicis 100kg buru/dēļu somu, arī lai atvestu super ergonomisko un īpaši vieglo bērza pagali, kas paredzēta buras novilkšanai :) Uldim sanāca tikai 62kg smaga soma, bet to pašu nācās sadalīt divās, jo lidostas noteikumi neatļauj vairāk par 30kg.

Ar Uldi un pārējiem puišiem no Latvijas uzburājām sestdien pie mola. Nebija viļņi nekādi lielie, bet bija airaujoši tāpat. Izdevās nosēdināt divus Backloop.


Tā kā Anetei 23.aprīlī bija dzimšanas diena (hip hip urā!), noēmām to kārtīgi atzīmēt un 5 cilvēku kompānijā devāmies uz  izreklamēto mūzikas festivālu I Love Music. Deju un elektroniskās mūzikas festivāls zem klajas debess, sākās jau trijos pa dienu! Mēs gan ieradāmies tikai neilgi pēc tumsas. Pasākums ar labām atmiņām!

Bildes no Alcala sessijas, bildēja Armnands, Janka un Krish:

 

Comments are closed.